Tuvojoties Latgales podnieku dienām, Rēzeknes pilsētas Centrālā bibliotēka aicina iepazīties ar izstādi „Gaidot Latgales podnieku dienas”. Bibliotēkas novadpētniecības krājumā apkopots daudz materiālu, izstāžu katalogu par Latgales keramiku, grāmatas  par ievērojamiem Latgales keramiķiem un viņu devumu. Reģionālajā novadpētniecības datu bāzē pieejama informācija par Latgales keramiķiem un viņu ieguldījumu novada un arī Latvijas tautas lietišķo mākslas attīstībā.

Latgales keramika ir viena no spilgtākajām tradicionālās kultūras zīmēm, unikālākajiem amatniecības veidiem ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā un Eiropā. Līdz pat mūsdienām vēl saglabājusies podniecības tradīciju pārmantošana tiešā veidā – dēlam no tēva, māceklim no meistara. Latgales podniecība iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā.

1960. gadā iznāca Jāņa Pujāta grāmata “Latgales keramika”, kas savu pilnīgo izpausmi ir guvusi otrajā grāmatā – 2002. gada izdevumā. Tā ietver apskatu par Latgales keramikas attīstību no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 80. gadiem. Latgales keramikas renesanse ir tik strauja un ietekmīga, ka jau pāris gadus vēlāk šķiet, ka Latgale nemaz nav iedomājama bez šī fenomena. Arī Rēzeknes pilsētas Centrālajā bibliotēkā ir pieejamas šīs grāmatas. 1985. gadā tiek svinēta Rēzeknes septiņsimtgade, un par svētku emblēmu tika izvēlēts tradicionālā stilā darināts septiņžuburu svečturis.

Interesanti, ka no 1960. gada līdz 1989. gadam, kad latgaliskais vārds bija ārkārtīgi liels retums, Latgales keramika kļuva par latgaliešu literatūras aizvietotāju, proti, māla formas un krāsas runāja vairāk, nekā parasti keramika to dara. Padomju varas laikā dažādie latgaliskie uzraksti (sakāmvārdi, parunas, novēlējumi, citāti) uz keramikas izstrādājumiem drīzāk bija nevis estētiska, bet sociāla parādība.

Pagājušā gadsimta 80. gados Rēzekne izveidojās par Latgales keramikas centru. Šajā laikā Rēzeknes rajonā darbojās vairāki podnieku cepļi: Pētera Ušpeļa, Staņislava Viļuma, Pētera Gailuma, Leonarda Vinceviča, Voldemāra Vogula.

Pašlaik Rēzeknes apkaimē darbojas tādi keramiķi kā Andris Ušpelis (keramikas darbnīca “Moldedži” Rēzeknes novada Griškānu pagasts), Juris Krompāns (Rēzeknes novada Griškānu pagasts), Olga un Voldemārs Voguli (Rēzeknes novada Lendžu pagasts), Aivars Ušpelis (keramikas darbnīca “Malny wylky” Rēzeknes novada Maltas pagasts), Staņislavs Viļums (Rēzeknes novada Ozolaines pagasts) u. c.

Jāuzsver, ka Latgales keramika ar laiku izvirzījās par vienu no būtiskākajām tematiskajiem līnijām arī latgaliešu literatūrā. Māla tēls ir dominējošais novadnieka dzejnieka Antona Kūkoja literārajā daiļradē (“Māla vezums” (1979), “Vāraunieks” (1982)). Piemēram A. Kūkoja dzejoļu krājumā “Māla vezums” ir veltījuma dzejolis keramiķim Andrejam Paulānam”:

“Izvirpoja meistars krūzi,
Bet apkrūzi – varavīksni;
Vāzēm – ganu meitenēm –
Zaļu vāpi matos bēra”.

Dzeju un keramiku 20. gadsimta 70. – 80. gados saista vairāku grāmatu vāku krāsa – māla krāsa, kas signalizē par latgaliskumu, par mākslas neatrautību no ikdienas patēriņa, par tās nākšanu no zemes dzīlēm un trauslumu: A. Kūkoja “Māla vezums”, “Vāraunieks”, A. Vējāna “Stundinieks vestes kabatā”, arī 20. gadsimtā izskaņā iznākušā O. Seiksta un V. Lukaševiča romāna “Valeriana dzeive i redzīni” vāki ir neapdedzinātas keramikas krāsā. Nāciet uz Rēzeknes pilsētas Centrālo bibliotēku un iepazīstieties ar plašo Latgales keramikai, keramiķiem veltīto publikāciju, bukletu, fotogrāfiju un grāmatu klāstu!

Informāciju sagatavoja Dzidra Germova, Rēzeknes pilsētas Centrālās bibliotēkas vecākā bibliogrāfe

0 Komentāru

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

SAZINIES AR MUMS

Atsūtiet mums ziņu un mēs sazināsimies ar Jums tiklīdz tas būs iespējams.

Sūta
©2019 Rēzeknes pilsētas dome

Log in with your credentials

Forgot your details?