20.05.2013. 8:20
   

Būvniecība Rēzeknē 2010. gadā

Kopš 2001. gada Rēzeknē gadu no gada ievērojami pieaug būvdarbu kopapjoms. Īpaši straujas būvniecības attīstības tendences bija vērojamas iepriekšējo divu gadu laikā, kad būvdarbu kopapjoma pieaugums Rēzeknē 2007. gadā palielinājās par 4,48 milj. latu salīdzinājumā ar 2005. gadu. Šādu izaugsmi nodrošināja galvenokārt investīciju pieplūdums publiskajā sektorā, galvenokārt lielu infrastruktūras objektu, inženierbūvju būvniecībā, nedaudz palielinājās pieprasījums pēc mājokļiem, kas pieauga proporcionāli algu un kreditēšanas palielinājumam.

Būvniecības tendences Rēzeknē 2010. gadā ietekmēja Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un valsts investīciju piesaistīšana. Tika pabeigti daudzi iepriekšējos gados sāktie projekti, kas saistīti ar pilsētas centrālās siltumapgādes ražošanas efektivitātes paaugstināšanu, infrastruktūras uzlabošanu u.c. Galvenokārt tas ļāva uzlabot un sakārtot pilsētas ielu infrastruktūru, kas ir nepieciešama uzņēmējdarbības un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Nozīmīgs ieguldījums ēku renovācijā 2010. gadā ir Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu siltināšana, paaugstinot ēku energoefektivitāti un uzlabojot pilsētvidi kopumā.

2010. gadā Rēzeknes Būvvaldē izskatīti un akceptēti 86 tehniskie projekti, kā arī 58 vienkāršotas renovācijas un vienkāršotas rekonstrukcijas projekti, kas paredzēja dzīvokļu pārplānošanu, telpu funkcijas maiņu u.c. līdzīgu projektu realizāciju.

Nozīmīgi ieguldījumi 2010. gadā veikti ražošanas objektu būvniecībā, kā arī jaunu inženierkomunikāciju izbūvē.

Privātās investīcijas ģimenes māju būvniecībā 2010. gadā bija 271,6 tūkstoši latu, kas salīdzinājumā ar 2009. gadu (1,1 milj. latu) ir samazinājušās aptuveni par 82 procentiem, bet –aptuveni par 89 procentiem – salīdzinājumā ar 2008. gadu, kad ieguldījumi dzīvojamo māju būvniecībā sasniedza maksimumu – 1,8 milj. latu.

Rēzeknē 2010. gadā ekspluatācijā nodotas fiziskajām personām piederošās individuālās dzīvojamās mājas:

  • 7 jaunbūves ar ēkas kopējo platību 1607 m²,
  • 2 rekonstruētas ēkas ar kopējo platību 253 m².

Kopā 9 dzīvojamās mājas ar ēku kopējo platību 1860 m².

Lielākie un nozīmīgākie objekti, kas nodoti ekspluatācijā 2010. gadā:

  1. Rēzeknes 1. vidusskolas pielāgošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem. 
    Projekta rezultātā ierīkots lifts, veikta sanitārā mezgla pārbūve, pielāgojot to izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem, atjaunots grīdas segums, lai nodrošinātu izglītojamo ar kustību traucējumiem ērtu piekļuvi mācību kabinetiem, un nomainītas 64 mācību kabinetu durvis, kas pielāgotas personām ar kustību traucējumiem. Veidojot pieejamu vidi skolēniem, vecākiem un citiem skolas apmeklētājiem ar funkcionāliem traucējumiem, radītas vienlīdzīgas iespējas ikvienam sabiedrības loceklim izmatot savas tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un saņemt nepieciešamos pakalpojumus. Renovācijas un rekonstrukcijas darbi veikti Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta „Rēzeknes 1. vidusskolas infrastruktūras pielāgošana izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem” ietvaros. Objekta pasūtītājs – Rēzeknes pilsētas dome, būvprojekta autors – SIA „Komunālprojekts”, būvuzņēmējs – SIA „ASKO AS”. Būvniecības kopējās izmaksas – Ls 98 392.
  2. Kustības drošības un pilsētvides pieejamības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām uzlabošana. 
    Realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu „Satiksmes drošības uzlabošana Rēzeknes pilsētā, uzstādot luksoforus Dārzu un Pulkveža Brieža ielu krustojumā”, krustojums aprīkots ar luksoforiem ar gaismas emisijas diodēm, gājēju pogām un skaņas signāliem. Objekta pasūtītājs – Rēzeknes pilsētas dome, būvuzņēmējs SIA „Mertekss” un „CKD D”, būvprojekta autors – a/s „Komunālprojekts”. Būvniecības kopējās izmaksas – Ls 154 464.
  3. Pirmsskolas izglītības iestāžu „Varavīksne”, „Pasaka”, Namiņš” un „Katoļu bērnudārzs” renovācija. 
    Projekta mērķis bija veicināt vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, kā arī nodarbinātību un pakalpojumu pieejamību Rēzeknes pilsētā, attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) infrastruktūru. Projekta rezultātā, renovējot Rēzeknes pilsētas PII, uzlabota infrastruktūra, paaugstināta energoefektivitāte, labiekārtotas PII teritorijas, iegādātas jaunas mēbeles. Objekta pasūtītājs – Rēzeknes pilsētas dome, būvdarbus veica SIA „Latgalija”, SIA „Asko AS” un SIA „Abora”. Būvniecības kopējās izmaksas – Ls 919 403.
  4. Centrālās siltumapgādes ražošanas efektivitātes paaugstināšana Ziemeļu rajona katlumājā Atbrīvošanas aleja 155A. 
    Objekta pasūtītājs – SIA „Rēzeknes siltumtīkli”, būvuzņēmējs – SIA „Wesemann”, būvprojekta autors – SIA „MML”. Būvniecības kopējās izmaksas – Ls 1 641 645.
  5. Stacijas ielas rekonstrukcija posmā no Zilupes ielas līdz Upes ielai. 
    Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta „Piekļuves nodrošināšana Rēzeknes pilsētas jaunajiem mikrorajoniem – Stacijas ielas rekonstrukcija ar savienojošo posmu izbūvi un satiksmes pārvada būvniecību” ietvaros ne tikai rekonstruēta Stacijas iela un izbūvēts satiksmes pārvads pār upi, bet arī izbūvēts ielas savienojums ar Zilupes ielu. Līdz ar to, atslogojot satiksmes kustību pilsētas centrā un iedzīvotājiem, lai nokļūtu no pilsētas Vipingas rajona uz ziemeļu mikrorajonu un otrādi, vairs nav jāšķērso pilsētas centrs. Objekta pasūtītājs – Rēzeknes pilsētas dome, būvuzņēmējs SIA „A.C.B.”, būvprojekta autors – SIA „Ceļu projekts”. Būvniecības kopējās izmaksas – Ls 1 095 888,31.
  6. Kustības pārvada rekonstrukcija Atbrīvošanas alejā. 
    Rekonstrukcijas darbi veikti Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta „Atbrīvošanas alejas un satiksmes pārvadu rekonstrukcija, nodrošinot Rēzeknes kā Austrumlatvijas kultūras un izglītības centra pieejamību” 1. kārtas ietvaros. Objekta pasūtītājs – Rēzeknes pilsētas dome, būvuzņēmējs – Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums „Viadukts”, būvprojekta autors – SIA „Ceļu inženieri”. Būvniecības kopējās izmaksas – Ls 508 072,89.
  7. Koka granulu ražošanas kompleksa būvniecība Atbrīvošanas alejā 169A. 
    Koka granulu ražošanas kompleksa sastāvā ir: koka šķeldas iekraušanas un transportēšanas iekārtas; katlumāja; koka šķeldas žāvēšanas un apstrādes līnija; koka granulu ražošanas cehs; rekonstruējamā kantora ēka; esošās ražošanas un noliktavu ēkas. Komplekss atrodas Rēzeknes pilsētas ziemeļu mikrorajona industriālajā teritorijā un no vienas puses robežojas ar Rēzeknes novada Verēmu pagastu. Būvniecības ierosinātājs – SIA „Carbon Neutral Biofuel”, būvprojekta autors – SIA „Rēzeknes būvprojekts”, būvuzņēmējs – SIA „Arco Construction”. Būvniecības kopējās izmaksas – Ls 6 421 941.
  8. Gāzes apgāde I kārta Latgales ielā 20.
    Objekta īpašnieks – a/s „Latvijas Gāze”, būvuzņēmējs – SIA „Firma „Konna”. Būvniecības kopējās izmaksas – Ls 2643.
  9. Sadales gāzesvads Tiņanova ielā 31A. 
    Objekta īpašnieks – a/s„Latvijas Gāze”, būvuzņēmējs – SIA „Firma „Konna”. Būvniecības kopējās izmaksas – Ls 2582.

Publiskās būvniecības ideju apspriešanas 2010. gadā

2010. gada 13. decembrī Rēzeknes Augstskolas paredzētā būvniecības iecere „Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpusa būvniecībai Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē” tika nodota publiskai apspriešanai. Tās norises laiks bija noteikts līdz 2011. gada 9. janvārim. Būvniecības ieceres ierosinātājs – Rēzeknes Augstskola, būvniecības ieceres projektētājs – SIA „AB3D”, arhitekts – Juris Mitenbergs. 

Rēzeknes Augstskolas piedāvātā būvniecības iecere paredz Inženieru fakultātes studiju korpusa būvniecību Atbrīvošanas alejā 115. Studiju korpusa novietne atradīsies pilsētas centrā pie vienas no tās galvenajām ielām, kas ir pilsētas kompozicionālā ass, kurā izvietojas piemineklis „Vienoti Latvijai”, Rēzeknes kultūras nams, pasts, vidusskola, Rēzeknes pilsētas dome,  teritorijā, kas atrodas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsardzības zonā, kas izveidota ap valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Nr.5757 – no 1925. līdz 1927. gadam arhitekta Paula Kundziņa projektēto Skolotāju institūtu (mūsdienās – Rēzeknes Augstskolai), kas pašlaik tiek rekonstruēts. Teritorijā vēl atrodas vairākas nenozīmīgas padomju laika ēkas, kurās izvietotas studentu viesnīcas, mācību korpuss un katlumāja, kā arī atklāts laukums sporta nodarbībām. Rekonstruējamā ēka gan nozīmes, gan novietojuma gruntsgabalā ziņā ir uzskatāma par šīs teritorijas centru. Realizējot šo apbūves ieceri, Rēzeknes Augstskola apvienotos vienotā teritorijā un telpā. Savstarpēji izdevīgā formā apvienotos virkne augstskolas fakultāšu un administratīvās telpas. Ar šajā iecerē atspoguļotajiem arhitektoniskajiem un funkcionālajiem risinājumiem rastos iespēja sakārtot un apvienot šobrīd haotisko teritorijas apbūvi, par augstskolas centru izveidojot Paula Kundziņa projektēto ēku. Ar ēku izvietojumu kā „aizsargvalni” – izveidot mācībām un atpūtai tīkamu iekšējo teritoriju, kas vienlaikus izceltu un respektētu šo valsts nozīmes kultūras pieminekli. Savukārt teritorijas labiekārtojumā paredzēts izmantot daudz zaļumu un mūsdienīgas apgaismojuma sistēmas, kas pielietojamas arī ēkas fasāžu izgaismojumā. Transporta kustība paredzēta no V.Seiles ielas un Atbrīvošanas alejas puses, kas augstskolas teritoriju padara videi un cilvēkam draudzīgu. Paula Kundziņa projektētās ēkas priekšpusē (pret Atbrīvošanas aleju) paredzēts atjaunot reprezentablus gājēju celiņus un apstādījumus. Jaunais studiju korpuss un perspektīvā paredzētā apbūve izvietota, ievērojot distanci no esošās augstskolas galvenās ēkas, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Jaunās ēkas būs kā fons, kas izceļ teritorijas „sirdi” – Paula Kundziņa projektēto ēku.

 
© 2013 Rēzeknes pilsētas dome | Pēdējās izmaiņas: 27.09.2011