Rēzeknes pilsdrupas

No 9. līdz 13. gs. uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils. 1285. gadā Rozitten pili uzcēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms un tā bija celta kā Livonijas ordeņa fogota rezidence.

13. gs. beigās šajā vietā Livonijas ordeņa bruņinieki uzbūvēja divstāvu akmens pili, kuras galvenajā daļā bija trīs korpusi un trīsstāvu torņi. Lai iekļūtu pilī, vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī).

Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja.

Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai. Vēl pagājušā gadsimta sākumā pils teritorijā atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas, bet daļu pils labiekārtoja: izveidoja parku, ierīkoja apgaismojumu, uzbūvēja vasaras skatuvi teātrim.

Šodien pilskalns ir visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta Rēzeknē. No tā paveras burvīgs skats uz pilsētas centru un veco pilsētas tirdzniecības daļu.

2003. gada sākumā netālu no Rēzeknes pilskalna, uzņēmuma „Rēzeknes Ūdens” teritorijā tika izvietots Rēzeknes pils makets. Maketa autors – Rēzeknes 14. arodvidusskolas pasniedzējs Edmunds Smans. Makets izveidots ar sabiedriskās organizācijas „Latvijas vēstures parks” atbalstu. Pils modeli var redzēt tikai tūrisma sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim.
Laukums pilskalna pakājē nosaukts bīskapa Jāzepa Rancāna (1886.–1969. gads) vārdā.

Piemineklis „Vienoti Latvijai”

Piemineklis „Vienoti Latvijai” (bieži dēvēts par „Latgales Māru”) ir atpazīstamākais Rēzeknes simbols. Šim piemineklim ir savs sarežģīts un traģisks liktenis, kas līdzinās Latgales liktenim…

Bronzā veidota pieminekļa kompozīcija atklāj brīvības cīņu ideju pret svešām varām, tautas centienus veidot un nosargāt savu valsti – Latviju. Centrālais sievietes tēls ar krustu paceltajā rokā un uzrakstu uz pamatnes “Vienoti Latvijai” simbolizē 1920. gada janvārī no boļševiku varas atbrīvoto Latgali.

Ideja par pieminekļa izveidi pašā pilsētas sirdī radās 20. gs. 30. gados un to pauda toreizējais labklājības ministrs Vladislavs Rubulis. Viņaprāt piemineklim bija jākļūst par Latgales un Latvijas vienotības idejas iemiesojumu.

1934. gada 13. oktobrī noslēdzās pieminekļa projektu konkurss. Tajā pirmo vietu ieguva Mākslas akadēmijas studenta, ludzānieša Leona Tomašicka darbs „Māras zeme”. Pēc gada pieminekļa izveides komiteja noslēdza līgumu ar plaši pazīstamo skulptoru Kārli Jansonu, kurš iedzīvināja L. Tomašicka ideju.

Pieminekļa pamati likti 3,5 metru dziļumā, tā pamatnes garums 5,8 metri. Pamatu būvniecībai bija nepieciešami 400 maisi cementa. Kopējais pieminekļa augstums ir 11 metri. Skulpturālās grupas augstums – 5 metri, svars – 3 tonnas. Pieminekli bronzā lēja Somijā. Tur pat arī atrada rozā granītu postamentam. Piemineklis pirmo reizi svinīgi atklāts 1939. gada 7. septembrī.

Diemžēl jau 1940. gadā naktī no 5. uz 6. novembri padomju vara pieminekli noņem no postamenta. Tomēr gāztais piemineklis tika atjaunots un vēlreiz atklāts 1943. gada 22. augustā. Šoreiz piemineklis stāvēja neskarts septiņus gadus, bet 1950. gada jūnijā atkal tika gāzts.

Dažus desmitus gadu uz postamenta atradās Ļeņina piemineklis (autors O. Kalējs). 90. gadu sākumā Ļeņina piemineklis tika gāzts un 1992. gada 12. augustā piemineklis „Vienoti Latvijai” atkal ieņēma savu vietu.
Latgales Māras atjaunošanu veica skulptora Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons ar Daugavpils skulptora Induļa Folkmana palīdzību.

Rēzeknes Augstskola

Viena no nozīmīgākajām pirmās Latvijas laika sabiedriskajām celtnēm – 1925.gadā celtais Rēzeknes Valsts skolotāju institūts (arhitekts Pauls Kundziņš), no 1993.gada darbojas Rēzeknes Augstskola (RA). 2013.gadā ēka rekonstruēta un ieguvusi pievilcīgu veidolu, nezaudējot savu vēsturisko auru. RA pagalmā uzstādīti divi pieminekļi nozīmīgiem Latgales pirmās atmodas darbiniekiem – Miķelim Bukšam (1912-1977) un Nikodemam Rancānam (1870-1933), kurš bijis arī Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktors. RA var dziļāk iepazīt augstākās izglītības vēsturi un attīstību Rēzeknē, iesaistīties pasākumos un sajust studentu aizrautīgo un aktīvo darbošanos pilsētā.

Adrese: Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne.
Tālrunis: +371 64622881.
Mājaslapa: www.ru.lv

SAZINIES AR MUMS

Atsūtiet mums ziņu un mēs sazināsimies ar Jums tiklīdz tas būs iespējams.

Sūta
©2018 Rēzeknes pilsētas dome

Log in with your credentials

Forgot your details?