Rēzeknes dzīvnieku patversmē pašlaik mīt 20 suņi (tostarp 10 kucēni) un 30 kaķi, no kuriem vairums ir kaķēni un pusaudžu kaķi. Kā atzīst patversmes darbarūķis Gaļina, diemžēl reālā situācija ir tāda, ka ļoti bieži vecāki paņem mazu kaķēnu kā rotaļlietu savam bērnam, bet, tiklīdz bērns ir paspēlējies un dzīvnieks paaudzies, kaķis vairs nevienam nav vajadzīgs un tiek atstāts likteņa varā.

“Cilvēki bieži ir ļoti nežēlīgi. Gadās, ka atnes kaķi uz patversmi, aizbildinoties ar atrunu, ka bērnam ir alerģija pret kaķiem, bet redzams, ka melo, jo tā ir vieglāk. Loģiski, jo neviens taču negrib saņemt pārmetumus par savu bezatbildību,” smagi nopūšoties, atzīst Gaļina.

Pašlaik patversmē faktiski visi kaķi ir mājas, kas vēl jo vairāk ir bēdīgi, jo tas nozīmē, ka kaut kādu apstākļu dēļ cilvēks ir izvēlējies savu dzīvnieku pamest vai arī nepaņemt no patversmes, ja tas ir noklīdis. Tik tiešām, skatot kaķu krātiņus patversmē, redzams, ka tie ir dzīvojuši mājās, siltumā, kopti, baroti, mīlēti… un tagad sēž šeit, krātiņā, nevajadzīgi. Kāpēc tā notiek, izskaidrojuma nav ne man, ne patversmes darbiniekiem. Tiesa, priecē pozitīvā tendence, ka ievērojami samazinājies klaiņojošo, mežonīgo kaķu skaits pilsētā, patversmē pašlaik tādu nav vispār.

Diemžēl cilvēki vēl aizvien nesaprot, ka kaķenes sterilizācija ir vienreizējs ieguldījums, kas saimnieku atbrīvos no daudzām problēmām un nepatīkamiem brīžiem nākotnē. Kā norāda patversmes darbiniece, cilvēki gada no gadu aktīvi turpina vest uz patversmi mazus kaķēnus, kas dzimuši mājas kaķenei, sakot: “Bet jūs taču esat patversme, jums tie jāpaņem, citādi mēs viņus noslīcināsim!” Saprotiet taču, līdzcilvēki, ka tās nav patversmes problēmas un pienākums! Tikai jūs paši esat atbildīgi gan par savu mājdzīvnieku, gan viņa pēcnācējiem, ja tādi radušies. Patversme ir pagaidu mājvieta noklīdušiem dzīvniekiem, nevis nevajadzīgu dzīvnieku savākšanas vieta. Un punkts!

Tomēr, runājot par patversmi, ir arī iepriecinošas ziņas, proti, pēdējo gadu laikā ļoti maz dzīvnieku ir eitanizēti, jo gan darbinieki, gan brīvprātīgie palīgi ļoti aktīvi meklē dzīvniekiem jaunas mājas un arī atrod. Eitanāzijai tiek pakļauti tikai ļoti slimi dzīvnieki, lai atvieglotu to mokas, ja skaidrs, ka ārstēšana nebūs produktīva vai iespējama. “Tas parasti ir ļoti smags lēmums. Viņi visi mums ir kā savējie, mēs strādājam šeit, ieliekot dvēseli. Bet tu nevari arī ilgstoši skatīties, kā dzīvnieks mokās, tāpēc nākas izšķirties. Citreiz, ja atbrauc un bezatbildīgi grib atstāt kaķēnus, baidot pasaku, ka viņus pēc divām nedēļām iemidzinās, uz ko skan atbilde – “lai iemidzina”! Tad es piedāvāju pašiem to uzreiz izdarīt. Neviens negrib, nevar, bet mums, redziet, jāvar.”

Runājot par suņiem, tie šeit nonāk no malu malām – ir gan pāris senioru vecuma pārstāvji, gan salīdzinoši jauni suņi, 10 kucēni. Ieejot iekšā, suņu rejas ir skaļas un saucošas – viņi visi grib uzmanību. Viens priecīgs skraida pa vol­jēru, jo atnācis jauns cilvēks, – kas to zina, varbūt paņems līdzi. Cits ieraujas stūrī, acīmredzot, cilvēks tam asociējas ar nodevību, bailēm, sāpēm. Cits rej dusmīgi, izrāda agresiju. Raksturi dažādi, gluži tāpat kā likteņi, bet visi grib būt mīlēti, aprūpēti, visi grib otru (kāds varbūt arī trešo vai ceturto) jaunu dzīvi jaunās mājās, pie cilvēka, kurš nenodos.

Nav jau tā, ka patversmē viss ir slikti un bēdīgi, nebūt nē. Šie dzīvnieki regulāri tiek apkopti, pabaroti, tiem tiek sniegta visa veida medicīniskā palīdzība, viņi ir arī apdāvināti ar našķiem un rotaļlietām, jo regulāri brauc ciemiņi. Paldies visiem labdariem, jūsu ieguldījums ir patiesi vērtīgs. Vienīgi, ko gribētos lūgt, – nevediet daudz barības, labāk vediet mazāk, bet labākas kvalitātes un biežāk. Kā norāda Gaļina, no dažiem lētajiem konserviem dzīvniekiem bieži rodas caureja un citas veselības problēmas. Patversmes darbinieki parasti cenšas jaukt labāko barību ar zemākas kvalitātes, lai tā būtu garšīga, bet arī pietiktu ilgākam laikam. Arī vienreizlietojamie paladziņi viņiem ļoti noder, bet rotaļlietas gan varat pagaidām nevest – ne visi grib ar tām spēlēties vai spēlējas neilgi, tad tās krāj putekļus.

Atgādinām, ka Rēzeknes dzīvnieku patversme atrodas Rēznas ielā 13B, tālr. 26179322. Iegriezies ciemos, ļoti iespējams, ka tur atradīsi sev labāko draugu, kurš tevi uzticīgi mīlēs un vienmēr priecīgs gaidīs mājās!

Jolanta Leitāne, pašvaldības izdevums “Rēzeknes vēstnesis”

0 Komentāru

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

SAZINIES AR MUMS

Atsūtiet mums ziņu un mēs sazināsimies ar Jums tiklīdz tas būs iespējams.

Sūta
©2020 Rēzeknes pilsētas dome

Log in with your credentials

Forgot your details?