2018. gada 11. septembrī Ministru kabinets Māra Kučinska vadībā izskatīja sava kolēģa, izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska priekšlikumus un apstiprināja MK noteikumus Nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”.

Šis lēmums kļuva par pamatakmeni visaptverošai reformai izglītības sistēmā, kas startēs šī gada septembrī. Tas, ka reforma skars visus, bija skaidrs uzreiz, kad tika izsludināti kritēriji, kas būs jāizpilda visām Latvijas skolām. Taču par kritērijiem – mazliet vēlāk. Galvenais ir tas, ka pagājušajā nedēļā dome bija spiesta apstiprināt nepopulāru un diskutablu lēmumu par izglītības sistēmas optimizāciju Rēzeknē. Man tas bija smagākais lēmums visos 11 gados, kopš esmu pilsētas vadībā.

Rezultātā – no sešām vidusskolām (neskaitot 4. vidusskolu, kurā ir tālmācības un vakara izglītības programmas) paliks tikai trīs – Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija, 2. vidusskola un Valsts poļu ģimnāzija; pārējās vidusskolas, proti, 3., 5. un 6. – kļūs par pamatskolām. Sarežģītākā te bija nepieciešamība iekļauties IZM prasību “Prokrusta gultā” un nekaitēt pilsētā labi funkcionējošai vidējās izglītības sistēmai (vidējais rezultātu rādītājs centralizētajos eksāmenos Rēzeknes skolās ir krietni augstāks par analogo rādītāju Latvijā).

Pievērsīsimies kritērijiem, kas stingri atrunāti minētajos MK noteikumos Nr. 583. Pirmā reformu autoru obligātā prasība – vidusskolā (10.–12. klasēs) jābūt vismaz 120 audzēkņiem un divām paralēlklasēm katrā klasē. Otrais nosacījums – skolā sniegtās izglītības kvalitātes vērtējums (izteikts centralizēto eksāmenu rezultātu indeksā) nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem. Sods par kādas no minētajām prasībām neizpildīšanu ir pedagogu darba algām paredzētā finansējuma piešķiršanas pārtraukšana. Pašlaik valsts dotācijas šiem mērķiem Rēzeknē veido 6,5 milj. eiro. Ja neko nemainām un neievērojam MK noteikumus, jau ar šī gada 1. septembri nesaņemsim norādītās summas lielāko daļu.

Skolu reformu uzsāka K. Šadurskis un to pilnā apmērā turpina īstenot viņa pēctece amatā Ilga Šuplinska. Par ministru apņemšanos realizēt reformu nav jāšaubās. Pašvaldību pārstāvju pārrunas ar ministrijas pārstāvjiem turpinājās līdz 2019. gada 6. decembrim, un Rēzeknei izdevās panākt divas būtiskas “atlaides”. Pirmā – neviena no skolām pilsētā netiks likvidēta. Otrā – vidusskolēni varēs pabeigt vidējās izglītības programmas apgūšanu savā izglītības iestādē (attiecas uz skolām, kurām mainīs statusu uz pamatskolu).

Tam, ka vidējās izglītības optimizācija pilsētā izvērsās šādā lēmumā, ir vēl viens būtisks iemesls. Rēzekne saņems vairāk nekā 8 milj. eiro no ES struktūrfondiem vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanas programmā. Šis finansējums ļāvis aprīkot un rekonstruēt 2. vidusskolu un Valsts 1. ģimnāziju pēc modernākajiem standartiem, kā arī tiks atvērta jauna dienesta viesnīca vēsturiskā ēkā (Surmoņinu namā) Atbrīvošanas alejā 92. Kā jebkurā projektā ar ES struktūrfondu atbalstu, naudu varēs saņemt tikai izpildot programmas nosacījumus. Galvenais kritērijs ir audzēkņu skaita palielināšana. Piemēram, 2. vidusskolā līdz 2023. gadam šis rādītājs jāpalielina no 450 uz 670 skolēniem. Domes sēdē izskanējušais opozīcijas pieņēmums par to, ka ministrijas kuluāros tiek kalts plāns par šīs prasības atcelšanu, neapstiprinājās sarunā ar Finanšu ministrijas pārstāvi. Tas nozīmē, ka ar esošo audzēkņu skaitu Rēzeknes vidusskolās varēsim izpildīt ministrijas prasību, ja atstāsim pilsētā tikai trīs vidējās izglītības iestādes.

Diemžēl šie nav visi reformas aspekti, ko sagatavojusi valdība, bet šoreiz vēlējos izskaidrot lēmumu par vidējās izglītības sistēmas optimizāciju Rēzeknē, ko bijām spiesti pieņemt.

Nākamreiz slejā pievērsīsimies Finanšu ministrijas reformai mazākumtautību skolās. Diemžēl tur situācija ir vēl bēdīgāka. Vecākiem un pašvaldībai jādarbojas kopīgi, lai aizsargātu mūsu bērnu nākotni.

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs

1 Comment
  1. Cilveks 9 mēneši atpakaļ

    Jau sen bija skaidrs, ka tas notiks. Rēzeknē iedzīvotāju skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi no 90to gadu sākuma… Tas, ka nebūtu iespējams saglabāt visas vidusskolas bija skaidrs. Cits jautājums – viss jau atduras pret skolēnu skaitu. Ja pilsēta var nodrošināt piem. lētu vai bezmaksas dienesta viesnīcu, iespējams piesaistīt trūkstošos vidusskolēnus no novada…? Šeit ir tikai viena lieta, kas būtu glābjama – 5. vai 6. vsk. Tas jau ilgus gadus bija absurds, ka blakus atrodas 2 vidusskolas. Tas nekas, ka divās valodās. Rīgā ir daudz skolu, kur ir divas valodu plūsmas. Vispār visu Rēzeknes krievu skolu skolēnu skaita statistika bija katastrofāli zema. Un par 3. un 6. vsk., domāju, ka tās tāpat reorganizētu, ja ne IM, tad dome pati vēl pēc pāris gadiem… Manuprāt Ziemeļu rajonā ir cerības saglabāt vienu vidusskolu. Un tas ir Domes ziņā, kā to izdarīt. Varbūt nevajag sabiedrisko transportu visiem bez maksas, bet labāk skolas autobusu, kas kursē 15km rādiusā ap Rēzekni? Vajag parēķināt, kas no tā sanāktu.

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

SAZINIES AR MUMS

Atsūtiet mums ziņu un mēs sazināsimies ar Jums tiklīdz tas būs iespējams.

Sūta
©2020 Rēzeknes pilsētas dome

Log in with your credentials

Forgot your details?