Vienā no pēdējā laika numuriem savā slejā, kurā stāstīju par izglītības reformu, solīju atgriezties pie šīs tēmas un apspriest reformas specifisko aspektu – nacionālo minoritāšu skolu likvidāciju.

Pirms trim nedēļām nosūtīju izglītības un zinātnes ministrei Šuplinskas kundzei vēstuli ar lūgumu saglabāt krievu valodas un literatūras mācību stundu skaitu nedēļā vispārizglītojošās skolās. Domē vēl nav saņemta oficiāla atbilde, taču nesenajā intervijā radiostacijā “Baltcom” ministre norādīja: “Latvijas iedzīvotājiem jāpārvalda latviešu valoda, bet viņiem ir arī tiesības pilnveidot savas dzimtās valodas zināšanas.” Uzskatīsim to kā dialoga sākumu, kura rezultāts būs patiesa cieņa pret krievu kopienas tiesībām, kas jau vairākus gadsimtus uzskata Latviju par savu dzimteni. Vienlīdz svarīgs šī procesa mērķis būs arī konstitūcijas un Latvijas atbalstīto starptautisku vienošanos ievērošana. Piedāvāju iepazīties ar vēstules tekstu:

“Atbilstoši 2018. gada grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā visās izglītības iestādēs, pašlaik notiek šīs reformas ieviešana, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm. Tas notiek, neskatoties uz vecāku pretestību. Rēzeknes pilsētas dome 2017. gada rudenī organizēja mazākumtautību skolu vecāku aptauju par IZM ieceri pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā. Tika saņemta 1271 pēc brīvprātības principa aizpildīta anketa. Aptaujas rezultāti: 83% negatīvi vērtē IZM ieceri; 97% uzskata, ka tai ir negatīvi aspekti (“Grūtāk apgūt mācību vielu/pazeminās mācību kvalitāte” (747 atbildes); 76% vecāku apmierināja valodu esošā proporcija. Skolēnu vecāki neapšauba, ka valsts valoda jāzina augstā līmenī, taču 86% atzina, ka mācības tikai latviešu valodā neveicinās sabiedrības saliedētību un integrāciju.

Vecāku un pedagogu viedokļi netika sadzirdēti, – reforma tiek īstenota. Esošajā situācijā mazākumtautību skolēnu vecākus un pedagogus, kā arī vairākas sabiedrības grupas visvairāk uztrauc krievu dzimtās valodas stāvoklis: pēc reformas krievu valodas un literatūras stundu skaits mazākumtautību skolās samazināsies gandrīz uz pusi (5–6 stundu vietā būs 3). 2000.–2003. gadā krievu valodas un literatūras stundu skaits mazākumtautību skolās bija 7–8, pēc tam samazināja pārsvarā līdz 5 un pašlaik tiek plānotas trīs stundas nedēļā!

Psihologu pētījumi liecina, ka tikai dzimtās valodas vidē cilvēks maksimāli attīstās un realizē savas spējas un talantus. Mūsu valsts bagātība ir visas tās tautības, bet vienoti nenozīmē vienādi! Tikai tas, kas pats apzinās savas saknes, pārzina dzimto valodu, var cienīt un veicināt citas nacionālās kultūras attīstību. Uzskatām, ka nav iespējams saglabāt nacionālās kultūras savdabību, mācot dzimto valodu kā svešvalodu vai pat mazākā apjomā. Mazākumtautību izglītības iestāžu skolēnu vecāki ir neizpratnē par tik ļoti ierobežotu iespēju apgūt dzimto valodu un vēršas pie skolas vadības ar jautājumu, kāpēc tiek samazināts krievu valodas stundu skaits?

Latvijas izglītības sistēmā pašlaik tiek īstenotas vairākas svarīgas reformas ar globālu ietekmi. No valodas jautājuma risinājuma lielā mērā atkarīga Latvijas sabiedrības saliedētība un integrēšana nākotnē. Ir svarīgi, lai skolēns saņemtu ne tikai aktuālas zināšanas un prasmes, bet arī dziļu, jēgpilnu izpratni, domājot par savu nākotni Latvijā, nevis, kā ātrāk aizbraukt uz ārzemēm.

Lemjot par minētās reformas norisi, aicinām ņemt vērā mūsu viedokli atbilstoši demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem, t.i., respektējot dažādu tautību līdzāspastāvēšanas faktu. Tāpēc lūdzam Latvijas mazākumtautību skolās saglabāt dzimtās valodas un literatūras esošo stundu skaitu.

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir gatava sadarboties ar IZM šī jautājuma pozitīva risinājuma meklējumos. Ja būs atrasta iespēja atbalstīt mūsu priekšlikumu, daudzi no esošajiem reformas oponentiem kļūs par tās atbalstītājiem.”

Ministrijas atbildi noteikti publicēsim. Norādīšu, ka turpmākajā dialogā ļoti svarīgs ir vecāku viedoklis, līdz ar to gaidu komentārus, ko varat sūtīt uz manu e-pasta adresi aleksandrs.bartasevics@rezekne.lv.

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs

0 Komentāru

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

SAZINIES AR MUMS

Atsūtiet mums ziņu un mēs sazināsimies ar Jums tiklīdz tas būs iespējams.

Sūta
©2020 Rēzeknes pilsētas dome

Log in with your credentials

Forgot your details?