Jūnija sākumā Rēzeknē izsludinās pieteikšanos konkursam par pieminekļa izveidi mākslas zinātniekam Jānim Pujātam (1925–1988).

Maija vidū kopā pulcējās Rēzeknes domes Kultūras komisijas, pašvaldības aģentūras “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” pārstāvji un mākslas profesionāļi, lai kopīgi izvērtētu un rastu risinājumu biedrības “Latgalieši” ierosinājumam par pieminekļa un piemiņas vietas izveidi mākslas zinātniekam Jānim Pujātam (1925–1988). Sarunas un idejas par šādas piemiņas vietas nepieciešamību Rēzeknē aktualizējas ik gadu Latgales podnieku dienās, bet šoreiz ir sastādīts rīcības plāns, kura ietvaros jau jūnijā tiks izsludināts konkurss māksliniekiem par piemiņas vietas un pieminekļa izveidi izcilajam Latgales kultūras darbiniekam.

Kā atzīst biedrības “Latgalieši” izpilddirektors Pēteris Keišs, mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta ieguldījums Latgales kultūras dzīvē, īpaši keramikas atdzimšanā, ir nenovērtējams. Pēteris Keišs uzsver, ka Rēzeknes novada Gaigalavā dzimušajam mākslas zinātniekam ir būtiska loma arī Mākslas vidusskolas nodibināšanai Rēzeknē un jaunu telpu būvei vēlākajos gados, tāpat izšķiroša bija arī Tautas universitātes Keramikas nodaļa Rēzeknē, Jānis Pujāts gan lekcijās, gan praktiskajās nodarbībās uzmanību pievērsa Latgales keramikas izpētei, parādot mūsu keramikas krāšņumu un formu bagātību. Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļas pedagogi un audzēkņi aktīvi apmeklēja Jāņa Pujāta lekcijas ne tikai mākslas vidusskolā, bet arī pilsētas kultūras namā un novadpētniecības muzejā un keramiķu darbnīcās. Jāņa Pujāta galvenais mūža darbs bija Latgales tautas māksla, īpaši keramika, lai gan savas grāmatas “Latgales keramika 19. gs. vidus–20. gs. 80. gadi” izdošanu viņš nepiedzīvoja. 20. gs. 50. gados Jānis Pujāts atmodināja Latgales kultūras vērtības, 1958. gadā, būdams viens no galvenajiem Latgales kultūras nedēļas Rīgā organizatoriem, pa īstam cēla gaismā keramiķus – Andreju Paulānu, Polikarpu Vilcānu, Polikarpu Čerņavski, Antonu Ušpeli (senioru), Ādamu Kāpostiņu. Diemžēl politiskie procesi mainījās un latgaliešu māksla, literatūra, valoda tika publiski nosodīta un nodēvēta par separātisma parādību, daudzi aktīvisti zaudēja darbu, līdzīgs liktenis piemeklēja arī mākslas zinātnieku Jāni Pujātu. Līdz pat 20. gs. 80. gadu sākumam Latgales keramika piedzīvoja represijas, kas izpaudās nodokļu veidā, bet Jāņa Pujāta atmodinātās tautas vērtības dzīvoja. Pateicoties Jāņa Pujāta darbībai un mākslas vidusskolas labvēlīgajai ietekmei, keramiķi pulcējas Rēzeknes tuvumā – tika celti cepļi, mājas, veidojās keramiķu dzimtu atzari (brāļi Ušpeļi, brāļi Vinceviči, Čerņavski, Vituškini u. c.). 20. gs. 80. un 90. gados notiek līdzdalība apjomīgās mākslas dienu izstādēs Latgalē un Rīgā, Latgales keramika ieiet arī Eiropas valstīs, kopā ar keramiku tiek eksponēti arī citi mākslas darbi, kļūst pieejami arī mākslas tirgi Eiropā.

Mākslas zinātniece Evija Vasilevska, kura šobrīd ir uzsākusi padziļinātu mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta (1925–1988) darbības izpēti, atzīst: “Lai arī jautājums par pieminekli Jānim Pujātam ir aktuāls jau sen, tomēr šis brīdis varbūt ir piemērotākais, lai līdz izcilās personības simtgadei 2025. gadā, mēs cieņā varētu noliekt galvas, atklājot piemiņas vietu cilvēkam, kurš savulaik ir parūpējies, lai tiktu godināti tādi izcili Latgales kultūras darbinieki kā Andrievs Jūrdžs, brāļi Skrindas, Pēteris Miglinieks, Staņislavs Seile, Staņislavs Kalve un citi.”

Mākslas zinātniece Evija Vasilevska rosina ikvienu iedziļināties Jāņa Pujāta bagātīgajā devumā un sniedza ieskatu faktos un materiālos, kas iegūti Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumā:

Jānis Pujāts – Latgales patriots, kultūras darbinieks, jurists, publicists, lektors, izcils orators. Uzskaitījumu sarakstu varētu turpināt, lai atklātu Jāņa Pujāta personības nozīmi vispusīgi, bet, iespējams, pietiek ar Latgales podnieka Evalda Vasilevska (1953–2018) citātu: “Tādi cilvēki kā Jānis Pujāts piedzimst vienu reizi 100 gados”.

Jānis Pujāts neapšaubāmi ir ievērojamākais latgalietis pēc otrā pasaules kara, pateicoties kuram Rīgā veiksmīgi noritēja Latgales kultūras nedēļa, kā fēnikss no pelniem kopā ar podniekiem tika izglābta Latgales keramika .  Padomju Savienības pastāvēšanas laikā, ar J.Pujāta rūpēm tika izveidota Latgales keramikas dienu tradīcija un 1982. gadā Maskavā noorganizēta vēl joprojām vērienīgākā Latgales keramikas izstāde Eiropas mērogā. Pateicoties Pujāta juridiskajai un filoloģiskajai izglītībai, mēs varam iepazīties ar izciliem publicistiskiem rakstiem par lietišķo mākslu, Latgales keramiku, Latgales mākslas tendencēm, viņa sastādītie juridiskie dokumenti un vēstules ir balstīti izsmeļošās zināšanās par vēsturi, jurisprudenci, privātajā sarakstē mākslas vēsturnieks atklājas kā smalks epistulārās formas lietpratējs un cilvēka dabas izcils pazinējs, apveltīts ar smalku humoru un nelieku sarkasma dzirksti.

Kādā no publiskajām uzstāšanās reizēm, Jānis Pujāts ir teicis: “Par Latgolu ir juodūmoj vysur. Reitūs un vokorūs. Un kotru dīnu Latgolys lobā ir juoizdora kaut nalels darbeņš. Tod tova dīna nav bejuse veļteigi nūdzeivuota”.

Foto: Mākslas zinātnieks Jānis Pujāts (1925–1988) Latgales podnieku dienās, 20. gs. 80. gadi. Foto no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma.

Informāciju sagatavoja Maija Upeniece, pašvaldības aģentūras “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” reklāmas speciāliste

0 Komentāru

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

SAZINIES AR MUMS

Atsūtiet mums ziņu un mēs sazināsimies ar Jums tiklīdz tas būs iespējams.

Sūta
©2020 Rēzeknes pilsētas dome

Log in with your credentials

Forgot your details?