Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka saskaņā ar gaisa kvalitātes mērījumu rezultātiem, kas iegūti speciālās stacijās pēdējos piecos gados, Rīgā, Liepājā un Rēzeknē konstatēts, ka gaisa kvalitāte neatbilst Pasaules veselības organizācijas (PVO) standartiem.

Lai labotu situāciju valstī kopumā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) izstrādāts “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.–2030. gadam”, lai mazinātu piesārņotā gaisa ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Rīkoties liek arī ES pamatnostādnes, ko nevaram ignorēt.

Tā kā Rēzekne “balansē uz robežlīnijas” kaitīgu gāzu emisiju ziņā, 2019. gadā VARAM pārstāvji un Rēzeknes pilsētas domes speciālisti tikās apmēram sešas reizes, lai izstrādātu turpmāko pasākumu plānu situācijas uzlabošanai.

Domes Pilsētas saimniecības pārvaldes vides pārvaldības speciāliste Natālija Siņicina norāda, ka Rēzeknē piesārņojošu vielu koncentrācijai gaisā ir ciklisks raksturs, tā ir atkarīga no gadalaika. Piemēram, maksimāla ozona koncentrācija vērojama martā–aprīlī. Ziemā palielinās SO2 (sēra dioksīda) un NO2 (slāpekļa dioksīda) rādītāji, kas saistīts ar apkures sistēmām mājsaimniecībās un automašīnu izplūdes gāzēm. Pavasarī var manīt arī putekļainības (PM10) palielināšanos, kas skaidrojams ar to, ka vējš paceļ pēc ziemas palikušās smiltis atmosfēras piezemes slānī.

Starp citu, pēc ekspertu aplēsēm, Latvijā 50 procenti no kopējā gaisa piesārņojuma ir saistīti ar mājas krāsnīm un citiem individuālajiem apkures avotiem, kur kā kurināmo izmanto malku un citus kokmateriālus, kā arī ogles. Gaisā veidojas sīkas putekļu daļiņas (PM2,5), kas ilgtermiņā ir īpaši kaitīgas bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, grūtniecēm un cilvēkiem, kuri sirgst ar sirds un plaušu slimībām. Jāmin arī, ka apkures iekārtas ir galvenais benzapirēna emisiju avots, kas palielina gaisa kopējo piesārņojumu līdz 70 procentiem.

Domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un investīciju jautājumos Aleksejs Stecs mierina: ministrijā patlaban nav runas par piespiedu pasākumiem un apkures avotu maiņu mājsaimniecībās. Galvenais uzdevums ir veikt situācijas monitoringu un lokalizēt piesārņojuma vietas, kā arī izveidot apkures elementu reģistru pilsētā. Tāpat nākotnē plānots rīkot informatīvās kampaņas un aicināt cilvēkus izvēlēties videi draudzīgākus kurināmā veidus.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības speciālisti, tiekoties ar VARAM pārstāvjiem, lika saprast, un principā amatpersonas piekrīt, ka – pirms aicināt cilvēkus mainīt vecos apkures katlus un krāsnis, nopietni jāapzinās iedzīvotāju finanšu iespējas un jāizstrādā valsts līdzfinansējuma programma kā motivējošs pamats atbalstam.

Interesentiem – patlaban pastāvīgā režīmā darbojas gaisa piesārņojuma mērījumu stacija “Rēzekne” Ratnīkos (Vērēmu pagasts), “Rēzekne 2. stars” Atbrīvošanas alejā 108 (mēra SO2, NO2, O3 (ozona), benzola, toluola, PM10 u. c. rādītājus), kā arī nesen uzstādītās gaisa putekļainības mērīšanas iekārtas (PM10 un PM2,5 koncentrācija) uz Rēzeknes 5. vidusskolas ēkas.

Reālā laika režīmā rādītājus var vērot Valsts vides dienesta vietnē.

Jekaterina Smolicka, pašvaldības izdevums “Rēzeknes vēstnesis”

0 Komentāru

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

SAZINIES AR MUMS

Atsūtiet mums ziņu un mēs sazināsimies ar Jums tiklīdz tas būs iespējams.

Sūta
©2020 Rēzeknes pilsētas dome

Log in with your credentials

Forgot your details?