Aizvadītās nedēļas nogalē, 7.-8. augustā, Ludzā un Isnaudas pagasta Martišos noritēja V Latgolys stoustnīku festivals “Omotu stuosti par audējom”, kurā piedalījās stāstnieki no visas Latvijas, Latvijas stāstnieku asociācijas biedri un “Stāstu bibliotēku” pārstāvji. Tā kā Rēzeknes Centrālā bibliotēka ir tīkla “Stāstu bibliotēkas” dalībniece, arī tā sūtīja savu pārstāvi uz festivālu – turp devās Rēzeknes 2. bibliotēkas vecākais bibliotekārs un LSA biedrs Artūrs Bondars.

Pēc rakstiem Ludza ir datēta kā senākā Latvijas pilsēta. Tās senums vien norāda uz visai raibu un bagātu vēsturi. Pilsētas ļaudis ir tikpat dažādi kā tās vēsturisko laiku atstātās pēdas, kas atspoguļojas arhitektūrā un vides ainavā, taču viņus vieno tikai Latgalē sastopamā viegli rāmā gaisotne un raksturs. Gides Vandas Žulinas vadībā tika izstaigāti Ludzas pilsētas pakalni. Nedz pilsētas savdabība, nedz veids, kā tiek vadīti pilsētas svētku pasākumi, kuru ietvaros noritēja arī V Latgales stāstnieku festivāls, neatstāja vienaldzīgus.

Lielajā stāstu pasākumā “Smalku vērpu, smalku audu, smalku liku pūriņā”, kurš notika Isnaudas pagasta Martišu estrādē, Rēzeknes bibliotēkas pārstāvis piedalījās ar visai interesantu stāstu, kas aizgūts no Atabaskāņu grupas Navajo nācijas audēja Rona Garnaneza (Ron Garnanez) intervijas medijam “Native Times” rakstā “Navajo audējs dalās ar stāstu par autentiskiem paklājiem” (“Navajo weaver shares story with authentic rugs”). Intervētāja un raksta autore ir Alisa Landrī (Alysa Landry). Šī Rona Garnaneza intervija tika pārveidota stāstā “Divi pelēki kalni”, kas sasaucas ar viņa austā darba nosaukumu, par kuru runāts intervijā.

Kas tad ir šie Rona “Divi pelēkie kalni” un kā tie iederas kopējā Latgales amatu stāstu tematikā par audējiem? Atbilde ir visai vienkārša. Jebkurš senais arods saistās ar mītisko pasaules domāšanu, un tas senajā, kā arī tradicionālo kultūru pasaulē daudziem pasaules reģioniem ir vienāds vai ļoti līdzīgs. Nemaz nerunājot par tādiem līmeņiem kā pasaules redzējums un ticība, saikne ar dabu un līdzcilvēkiem u. c.

Daudzās kultūrās aušana saistās ar pasaules radīšanu. Arī šajā darbā neiztiek bez tā. Vēl šis stāsts liek padomāt par vērtībām, par cilvēkiem mūsu kopienās, par sociālo un dzimumu vienlīdzību, nedalot darbus pēc dzimumu lomām utt. Tas viss liek domāt par modernām vērtībām, bet patiesībā par tām pašām labi piemirstajām vecajām, kas spoguļojas no pagātnes tagadnē, vēstot par lokāliem un tai pašā laikā globāliem līmeņiem. Mēs visi esam vienas pasaules daļa!

Tāpat ir arī Rona austajā darbā – Navajo kultūras zīmes spoguļojas kopējā pasaules audeklā un citās lokālās kā latgaliski latviskajās un citu kultūru zīmēs – mūsu visu kopējās. Šis stāsts aicina klausītājus uz kultūru dialogu, globālu sapratni un savstarpēju cieņu.

“Divi Pelēki kalni” Rona austais darbs/ Mākslinieka foto no Ņūmeksikas muzeja.

Nāc un lūko bibliotēkā literatūru par senajām kultūrām, latviešu tradicionālo kultūru, senajiem arodiem, izcelšanās un pasaules radīšanas mītiem, Latgales novadu u. c. tematiem! Bibliotekārs palīdzēs atrast meklēto un izvēlēties!

Informāciju sagatavoja Rēzeknes 2. bibliotēkas vecākais bibliotekārs Artūrs Bondars

0 Komentāru

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

SAZINIES AR MUMS

Atsūtiet mums ziņu un mēs sazināsimies ar Jums tiklīdz tas būs iespējams.

Sūta
©2020 Rēzeknes pilsētas dome

Log in with your credentials

Forgot your details?