Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rēzeknes pilsētas dome un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu

COVID ieviestie ierobežojumi ietekmējuši arī pilsētplānošanas un pārrobežu attīstības projektu realizāciju Latvijas pierobežā – darba tikšanās, semināri un apmācības, kā arī tehnisko projektu veidošana praktiski pārcēlusies uz internetu. Lai nodrošinātu plānoto investīciju projektu savlaicīgu realizāciju, nepieciešams veidot jaunus un radošus risinājums. Rēzeknes un Pleskavas pilsētu pašvaldības šonedēļ projekta “Zaļās pilsētvides plānošana un pārvaldība ilgtspējīgai pilsētu attīstībai Latvijas – Krievijas robežpilsētās” (LV-RU-021) noorganizējušas pirmo zaļo pilsētplānošanas hakatonu, apvienojot tradicionālās darba metodes ar interneta sapulcēm, prezentācijām diskusijām un apmācību elementiem. Pasākuma mērķis – radīt divas jaunas, neparastas un vienlaicīgi praktiskas idejas Rēzeknes un Pleskavas pilsētu degradēto zaļo teritoriju izmantošanai.

Pasākumā līdzdarbojas abu pašvaldību pārstāvji, Latvijas un Krievijas pilsētplānošanas eksperti, specifiskā mērķa grupa – Rēzeknes jaunieši, viņu vajadzības, iesaistes un izglītošanas process. Ar jauniešu palīdzību veikta iedzīvotāju aptauja par efektīvu pilsētas zaļās zonas izmantošanu, un tās rezultāti apstiprina pieņēmumus – 93% aptaujāto uzskata, ka kvalitatīva zaļā zona pilsētā ir nozīmīgs faktors iedzīvotājiem, savukārt tikai puse aptaujāto to izmanto vismaz reizi nedēļā. Iecienītākās teritorijas – Raiņa parks, Rēzeknes upes promenāde un Ančupānu mežs, savukārt ieteikumos uzsvērta nepieciešamība pēc rotaļu laukumiem un soliņiem, kā arī plašāku dabas teritoriju izmantošanu.

Vērtējot tūrisma praktisko pusi, Andris Klepers, tūrisma pētnieks, uzsver: “Svarīgi ir veidot pilsētvidi un publiskās vietas tā, lai atbraukušajiem viesiem tur būtu vismaz trīs stundas ko darīt. Tūrismā tas ir kā nerakstīts likums – katras trīs stundas rada jaunas vajadzības paēst, iedzert kafiju, atspirdzināties, apmeklēt veikalus. Tātad vismaz 5-10 EUR no tūrista ik pēc 3h. Īpaši pievilcīga vieta vakara gaismās, atvērtas “pasēdēšanas vietas” nesteidzīgām sarunām vai  publiskie pasākumi veicina arī vajadzību nakšņot. Labai kafejnīcai pilsētas centros jābūt ik pēc 500 metriem. Pilsētu liela priekšrocība, ka to var panākt arī uz pievilcīgas tuvākās apkārtnes rēķina – atpūties un izklaidējies pievilcīgajā dabā un tūrisma vietās”,

Pēdējo 7 gadu laikā Rēzeknē realizēta virkne nozīmīgu projektu – Rēzeknes upes promenādes izbūve, pirmā modernā koncertzāle Latvijā – Latgales vēstniecība “Gors”, Festivālu parks, Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs “Zeimuļs”. Top arī jauna promenādes daļa gar Rēzeknes upi 2 km garumā, kas savienos Rēzeknes pilskalnu ar Olimpisko centru.  Tagad pilsētas izaicinājums –  plašāka tūristu piesaiste un iespēju radīšana vietējiem uzņēmējiem.

“Kas labs vietējam iedzīvotājam, tas labs arī tūristam” saka pasākuma moderators, pilsētplānotājs Neils Balgalis “Rēzeknei ir labs pamats izveidot lieliskāko promenādes piedāvājumu Latvijā. Jāsavieno pārrāvumi gājēju kustībā (droši ielu šķērsojumi), jāizveido spēcīgāka saikne ar apkārtni (Latgales ielu), jārada platforma uzņēmējiem (ēdinātājiem, izklaidētājiem, animatoriem, treneriem, arī zemniekiem un amatniekiem), lai radītu darbvietas un ienākumus.”.

Pasākuma dalībnieki, meklējot jaunas idejas, īpašu uzmanību pievērš degradētajām zaļajām teritorijām Rēzeknes un pilsētas izmantošanai nakts laikā. Ar savu pieredzi un redzējumu par iespējamo Rēzeknes pilsētas nakts dzīvi dalījās Groningenas pilsētas nakts mērs Merlins Polmans, uzsverot vienkāršu lietu – pilsētas ārtelpā nepieciešams vairāk mūzikas – uz ielām, parkos, bāros un nelielos pasākumos.

Zaļais pilsētplānošanas hakatons beigsies piektdien, kad gala risinājumi tiks demonstrēti Rēzeknes uzņēmēju dienu dalībniekiem.

Kopējās projekta izmaksas ir 650 560,77 eiro, no kuriem līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam ir 585 504,69 eiro

Kontaktinformācija: projekta vadītāja  Nataļja Jupatova, t. +371 64607686, e-pasts: natalija.jupatova@rezekne.lv

Projekta partneri:

  • Rēzeknes pilsētas dome (vadošais partneris),  www.rezekne.lv;
  • Pleskavas pilsētas administrācijas būvniecības departaments.

Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020. gadam finansiāli atbalsta vienotas pārrobežu attīstības aktivitātes ar mērķi uzlabot reģionu konkurētspēju, izmantojot to potenciālu un atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju.
Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmu 2014.-2020. gadam līdzfinansē Eiropas Savienība, Latvijas Republika un Krievijas Federācija.

 

 

0 Komentāru

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

SAZINIES AR MUMS

Atsūtiet mums ziņu un mēs sazināsimies ar Jums tiklīdz tas būs iespējams.

Sūta
©2020 Rēzeknes pilsētas dome

Log in with your credentials

Forgot your details?