Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rēzeknes pilsētas dome un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu

Janvāra beigās Rēzeknes pilsētas dome organizēja divu dienu teorētiski praktisko semināru “Tūrisma attīstība Latgales un Pleskavas apgabala pierobežu rajonos. Jauni izaicinājumi dabas un ūdens tūrisma jomās” Latgales un Pleskavas apgabala tūrisma nozares pārstāvjiem.

Šis seminārs kļuva par vienu no svarīgākajiem Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “Ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana tūrisma attīstībai Latvijas-Krievijas robežpilsētās Rēzeknē un Ostrovā”(LV-RU-017) pasākumiem. Sakarā ar esošajiem pandēmijas ierobežojumiem seminārs norisinājās tiešsaistes režīmā Zoom platformā. No vienas puses tas dalībniekiem liedza klātienes satikšanās un iepazīšanas ar jauniem tūrisma objektiem prieku, bet, no citas puses, tāda formāta semināros nav dalībnieku skaita ierobežojumu. Piedāvājumam piedalīties seminārā atsaucās daudzi Latgales tūrisma asociācijas “Ezerzeme” locekļi, viesu namu īpašnieki, muzeju un tūrisma informācijas centru pārstāvji no visas Latgales. Seminārs raisīja interesi arī Pleskavas apgabala tūrisma jomas profesionāļiem un uzņēmējiem.

Lieliski saprotot, ka tūrisma jomā, kas tagad ir iepauzēta uz nenoteiktu laiku, nodarbinātajiem gan Latgalē, gan Pleskavas apgabalā ir ļoti dažādas vajadzības, problēmas un pieejas to risināšanai, bija grūti noteikt ekspertu uzstāšanos tēmas. Turklāt, tā kā eksperti bija no Latvijas puses, tā vai citādi viņi vairāk skāra ar Latgali un Latviju saistītās tēmas un piemērus. Pleskavas klausītājiem tā bija iespēja iepazīties ar pārrobežu reģiona – Latgales – kolēģu pieredzi, labās prakses piemēriem un kļūdām. Turklāt projekta partneri – Ostrovas rajona administrācija – šā gada pavasarī organizēs divus seminārus tūrisma jomas profesionāļiem un uzņēmējiem, kuros pieredzē dalīsies jau Pleskavas apgabala pārstāvji.

Uzņēmēju partnerība un iniciatīva ir viens no svarīgākajiem tūrisma attīstības nosacījumiem katrā atsevišķā pilsētā vai reģionā – tā uzskata Rēzeknes Tūrisma attīstības centra vadītāja, Latgales tūrisma asociācijas “Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Jeļena Kijaško, pamatojoties uz 10 gadu tūrisma attīstības pieredzi Rēzeknē. Pašvaldības iegulda līdzekļus tūrisma infrastruktūras attīstībā, mārketinga pasākumos utt., bet tikai uzņēmēji var izdarīt tā, lai tūrists pilsētā aizkavētos ilgāk un atstātu šeit vairāk līdzekļu. Piemēram, daudzi tūristi Rēzeknē gribētu, lai pie mums būtu velosipēdu, giroskūteru utt. noma.

Biznesa augstskolas “Turība” asociētā profesora, SIA “Balticvision Riga” izpilddirektora Ērika Lingebērziņa lekcija par tēmu “Jaunu tūrisma produktu izstrāde mūsdienu reālijās un viņu pārdošana – no vietējā līdz starptautiskajam tirgum” palika atmiņā ar zinātnisko (bet ne garlaicīgo!) pieeju tēmas izklāstam. Kāds būs tūrisms rīt? Kā mainās mūsdienu tūrista prioritātes datora gadžetu laikmetā un pandēmijas ērā? Patīkami dzirdēt secinājumu, ka cilvēki ceļos arī nākotne un viņiem joprojām ir svarīga komunikācija klātienē ar dzīviem cilvēkiem.

“Kā piesaistīt tūristu? Kādi ir tūrisma produkta unikalitātes kritēriji un kvalitātes sistēma tūrisma jomas uzņēmumiem? Uz šiem jautājumiem ļoti emocionāli, bet tajā pašā laikā pēc būtības, atbildēja profesionāls gids, medicīnas tūrisma tēmu lektors, LR Ekonomikas ministrijas tūrisma konsultatīvās padomes loceklis Armands Muižnieks. Tūrisma biznesā nav sīkumu, it īpaši saskarsmē ar cilvēkiem, kuri var būt jūsu potenciālie klienti. Tūrisma joma, bez visa pārējā, taču ir pozitīvu emociju pārdošana, kuras ir ļoti viegli sabojāt.

Zem lekcijas “Latgales pierobežu reģiona kā atsevišķa tūrisma brenda perspektīvas. Skats no malas” nosaukuma slēpās dzīvs un interesants mājaslapas par Latgali www.latgo.lv izveidotāja, mediju menedžera no Maskavas Konstantīna Beļska stāstījums. Latgales tūrisma jomas profesionāļiem un uzņēmējiem bija interesanti uzzināt viedokli par pakalpojumiem, informācijas pieejamību un iespējamām tūrisma infrastruktūras problēmām no cilvēka, kurš pats ir aktīvi ceļojis pa Latgali un izmantojis visu pakalpojumu spektru, ko piedāvā mūsu reģiona tūrisma nozare.

Semināra otrā diena bija veltīta darbam grupās. NVO “Zināšanu un inovācijas sabiedrība” vadītāja Vita Brakovska vadīja NEdarbnīcu tūrisma jomas uzņēmējiem “Neviens nav neaizvietojams. Bet katrs var kļūt neatkārtojams”. Pirmajā acumirklī varēja likties, ka lekcija un praktiskie uzdevumi vija nedaudz nogurdinoši, pārsātināti ar faktiem, cipariem, citātiem. Tomēr, laikam ejot, šī informācijas gūzma nosēdās galvā vajadzīgajā secībā un, ceram, ka lektore galveno uzdevumu izpildīja uz visiem 100%. Mēs visi, kas piedalījāmies seminārā un esam nodarbināti tūrisma jomā, sapratām, ka, neskatoties ne uz ko, mēs arī turpmāk nodarbosimies ar sirdslietu – attīstīsim savu biznesu un piesaistīsim tūristus Latgales un Pleskavas apgabala pierobežu rajoniem. Semināra noslēgumā dalībniekiem tika piedāvāts aizpildīt anketu. Anketēšanas rezultātā 76,2% semināram sniedza augstāko vērtējumu, bet atsauksmēs rakstīja par to, ka informācija viņiem bija aktuāla, izzinoša un noderīga, lektoru uzstāšanās – interesantas un dzīvas, bet semināra atmosfēra – labvēlīga.

Kopējais projekta budžets – 621 021,77 eiro. Projekta līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam – 558 919,59 eiro.

Kontaktinformācija: projekta vadītāja Nataļja Jupatova, t. +37164607686, e-pasts: natalija.jupatova@rezekne.lv

Projekta partneri:

  • Rēzeknes pilsētas dome
  • Ostrovas rajona administrācija
  • Latvijas Lauksaimniecības Universitāte
  • Pleskavas valsts universitāte

Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020. gadam finansiāli atbalsta vienotas pārrobežu attīstības aktivitātes ar mērķi uzlabot reģionu konkurētspēju, izmantojot to potenciālu un atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju.

Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmu 2014.-2020. gadam līdzfinansē Eiropas Savienība, Latvijas Republika un Krievijas Federācija.

0 Komentāru

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

SAZINIES AR MUMS

Atsūtiet mums ziņu un mēs sazināsimies ar Jums tiklīdz tas būs iespējams.

Sūta
©2021 Rēzeknes pilsētas dome

Log in with your credentials

Forgot your details?