Pujāts. Pieminekļa mets

Metu konkursa “Mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta pieminekļa – vides objekta izveide” vērtēšanas komisija no 12 iesniegtajiem projektiem apstiprināja metu ar nosaukumu “Svilpaunieks 2020”, ko iesniedza uzņēmums SIA “Protocast”, bet meta autors ir Edgars Ošs.

2020. gada pavasarī kopā pulcējās Rēzeknes domes Kultūras komisijas, pašvaldības aģentūras “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” pārstāvji un mākslas profesionāļi, lai kopīgi izvērtētu un rastu risinājumu biedrības “Latgalieši” ierosinājumam par pieminekļa un piemiņas vietas izveidi mākslas zinātniekam Jānim Pujātam (1925–1988). Sarunas un idejas par šādas piemiņas vietas nepieciešamību Rēzeknē aktualizējas ik gadu Latgales podnieku dienās, bet šoreiz tika sastādīts rīcības plāns un 2020. gada jūnijā tika izsludināts konkurss māksliniekiem par piemiņas vietas un pieminekļa izveidi izcilajam Latgales kultūras darbiniekam.

Konkurss, kurā darbus iesniedza 12 dalībnieki no visas Latvijas, noslēdzās 2020. gada 6. novembrī, taču ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ iesniegto ideju vērtēšana tika pārcelta līdz brīdim, kad situācija uzlabosies.

Žūrijas komisija, izvērtējot pieminekļa ideju un vides objekta piegulošās teritorijas mākslinieciskā un koncepcionālā risinājuma kvalitāti, par uzvarētāju atzina ideju “Svilpaunieks 2020”, kas tapis, godinot mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta nozīmīgo (nenovērtējamo) ieguldījumu Latgales keramikas identitātes un tradīciju saglabāšanā un izkopšanā, kā arī Latgales tautas mākslas aroda meistaru tradīciju. Vides objekta vizuālais tēls iecerēts tradicionālā Latgales svilpaunieka – zirga un jātnieka – veidolā. Par monumentālās skulptūras iedvesmas avotu kalpojuši pasaules atzinību guvušā Andreja Paulāna darinātie svilpaunieka tēli un Nacionālā muzeju krājuma kolekcijā atrodamie Antona Ušpeļa veidotie sīkplastikas Jāņa Pujāta portretējumi. Šie Latgales keramikas mākslas izcilie paraugi tieši un nepārprotami apliecina lielo mīlestību un atzinību ko iemantojis mākslas zinātnieks.

Metu konkursa uzvarētājs saņems naudas balvu 2500 eiro apmērā, kā arī iespēju sadarbībā ar pašvaldību realizēt savu ideju.

Jānis Pujāts (1925–1988) ir bijis Latgales patriots, kultūras darbinieks, jurists, publicists, lektors, izcils orators, kura personības nozīmei ir būtiska loma Latgales podnieku dienu tradīcijas saglabāšanā un popularizēšanā Eiropas mērogā, balstot izcilos Latgales mākslas pētījumus zināšanās par vēsturi un jurisprudenci.

Viņš ir viens no ievērojamākajiem latgaliešiem pēc otrā pasaules kara, pateicoties kuram Rīgā veiksmīgi noritēja Latgales kultūras nedēļa. Padomju Savienības pastāvēšanas laikā ar J.Pujāta rūpēm tika izveidota Latgales keramikas dienu tradīcija un 1982. gadā Maskavā noorganizēta vēl joprojām vērienīgākā Latgales keramikas izstāde Eiropas mērogā. Pateicoties Pujāta juridiskajai un filoloģiskajai izglītībai, mēs varam iepazīties ar izciliem publicistiskiem rakstiem par lietišķo mākslu, Latgales keramiku, Latgales mākslas tendencēm, viņa sastādītie juridiskie dokumenti un vēstules ir balstīti izsmeļošās zināšanās par vēsturi, jurisprudenci, privātajā sarakstē mākslas vēsturnieks atklājas kā smalks epistulārās formas lietpratējs un cilvēka dabas izcils pazinējs, apveltīts ar smalku humoru un nelielu sarkasma dzirksti.

Kādā no publiskajām uzstāšanās reizēm, Jānis Pujāts ir teicis: “Par Latgolu ir juodūmoj vysur. Reitūs un vokorūs. Un kotru dīnu Latgolys lobā ir juoizdora kaut nalels darbeņš. Tod tova dīna nav bejuse veļteigi nūdzeivuota”.

0 Komentāru

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

SAZINIES AR MUMS

Atsūtiet mums ziņu un mēs sazināsimies ar Jums tiklīdz tas būs iespējams.

Sūta
©2021 Rēzeknes pilsētas dome

Log in with your credentials

Forgot your details?