Kovšu ezers

Pēdējā laikā domes sēdēs vairākkārt tika skatīts jautājums par Rēzeknes pilsētas Attīstības programmas 2014.–2022. gadam investīciju plāna (IP) aktualizāciju. Deputātiem bija jautājumi: uz cik procentiem tas ir izpildīts, kāpēc tajā tiek veikti grozījumi plānošanas perioda beigās utt. Kopā ar domes priekšsēdētāja vietnieku Alekseju Stecu centīsimies atbildēt uz šiem jautājumiem un reizē arī apkopot paveikto.

A. Stecs: “Kas ir investīciju plāns? Tas ir noteikta perioda plānošanas dokumentu neatņemama daļa. Tajā iztirzāti konkrēti pasākumi – projektu ieceres, kuru realizācijai pilsētā jāsekmē attīstības programmā noteiktu mērķu sasniegšana. Pārsvarā plānotie projekti parasti ir saistīti ar programmām, kurās var piesaistīt ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Šoreiz parunāsim tikai par IP daļu un projektiem, kas bija vērsti uz degradēto teritoriju sakārtošanu, lai tās atkal varētu izmantot. Neatskatīsimies tālā pagātnē, vien konstatēsim, ka daudzi zemesgabali, kas kādreiz tika aktīvi izmantoti rūpniecībā, patlaban ir atstāti novārtā un sākuši bojāt pilsētvidi. Pašvaldība nolēma neizgudrot velosipēdu no jauna, t.i., degradēto teritoriju izmantošanas mērķis nav mainījies.

Gatavošanās šim plānošanas periodam (no 2014. līdz 2022. gadam) sākās krietni pirms 2014. gada. Tajā laikā pašvaldībai vispār nebija finanšu bāzes, lai vismaz izveidotu uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu infrastruktūru, nemaz nerunājot par rūpnīcu celtniecību (šādas iespējas nav arī tagad). Turpretim mūsu kaimiņiem Igaunijā jau pirms 2013. gada darbojās līdzfinansējuma programma industriālo parku izveidei. Rēzekne un citas lielpilsētas sāka virzīt līdzīgu ideju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, pamatojot tās nepieciešamību un nozīmi. Šīs darbības bija rezultatīvas. Tika izveidots specifiskais atbalsta mērķis (SAM) 5.6.2, kas, pirmkārt, ir vērsts uz degradēto teritoriju platības samazināšanu, investīciju piesaisti un jaunu darbavietu izveidi. Šī ir formula ar trim indikatīvajiem rādītājiem, pēc kuras esam strādājuši visu plānošanas periodu.

Viens no lielākajiem objektiem ar degradētām teritorijām (4 hektāri) bija Kovšu ezera parks. Patlaban tas jau ir sakārtots. Iznomāta laivu stacija un pludmales kafejnīca. Neaizmirsīsim arī par rekreācijas centra izbūvi, kas ļaus nodrošināt vismaz 35 jaunas darbavietas, piesaistīt nefinanšu investīcijas 5 milj. eiro apmērā un samazināt degradēto teritoriju platību par 2 hektāriem.

Atcerēsimies teritoriju aiz siltumapgādes uzņēmuma ziemeļu mikrorajonā, kur tika demontētas mazuta uzglabāšanas tvertnes, kā arī atbrīvota kādreizējās katlumājas telpa Atbrīvošanas alejā 155A k-1. Kā zināms, objekts ir pielāgots biznesa centra un ražošanas vajadzībām. Pašlaik šīs platības nomā divi RSEZ uzņēmumi – “Latstab” un “Megasteel”.

Pašvaldībai daudzkārt pausti pārmetumi par to, ka tā realizējot nevajadzīgus projektus, tāpēc arī nomas tiesību izsoles noslēdzas bez rezultāta. Uzsvēršu, ka mēs nevaram dzīvot atsevišķi no valstī vispārējiem notiekošiem procesiem, turklāt arī pandēmijai ir sava ietekme. Uzņēmums “Europharm Europe” (Kazahstāna), kas 2020. gada sākumā noslēdza līgumu ar domi par 2. un 3. stāva telpu nomu Atbrīvošanas alejā 155A, tā arī nevarēja uzsākt savu darbību ar ārvalstu investīciju pārbaudi saistītās jaunās likumdošanas dēļ un vēlāk jau Covid-19 un ieceļošanas ierobežojumu dēļ.

Vēl viens labs piemērs šajā kontekstā – rūpniecības komplekss Viļakas ielā 1. Ideja par tā izveidi radās 2010. gadā. Pirms tā izbūves tika veikta rūpīga vaicājumu analīze, ko RSEZ saņem no potenciāliem investoriem. Uz rezultātu pamata sagatavojām projektu, kas atbilst uzņēmēju tiešajām vajadzībām. Patlaban minēto platību nomā kokapstrādes uzņēmums “VTI Avoti”. Jāsaka, ka rūpniecības kompleksa celtniecībai bija multiplikatīvs efekts. Minētā uzņēmuma pārstāvji renovēja rūpnīcas “Rebir” tukšās telpas (11 tūkst. kvadrātmetru) un nākamgad atvērs tajās vēl vienu savu ražotni.

SAM 5.6.2 paredzēja atsevišķu finanšu grozu Latgales pašvaldībām. Realizējām kopprojektu ar tolaik Viļānu un Rēzeknes novadu. Runājot par Rēzekni, tika rekonstruēta Maskavas, Varoņu un Noliktavu iela, sakārtojot degradētos zemesgabalus Maskavas ielā 34 un 34B, Varoņu ielā 44 un 46. Vienā no zemesgabaliem Maskavas ielā RSEZ komercsabiedrība “OptoElektronika LV” plāno celt rūpnīcu, lai palielinātu uzņēmuma jaudu, un izveidot jaunas darbavietas. Jau tagad uzņēmums nodarbina ap 250 cilvēku.

Visi IP iekļautie projekti SAM 5.6.2 ietvaros ir realizēti, tāpat kā SAM 3.3.1 projekti. Otrais no minētajiem atbalsta mērķiem būtībā vērsts uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, bet bez degradētām teritorijām (piemēram, Viļakas, Komunālās, Krasta ielas daļas rekonstrukcija). Jāpiebilst, ka RSEZ no savas puses pārrobežu sadarbības projektā rekultivēja līdz šim neizmantotus zemesgabalus Komunālajā ielā 11C un 13. Tie jau ir iznomāti un tur plānota ražotnes celtniecība.

Grozījumi IP SAM 5.6.2 ietvaros, kas veikti pēdējā laika domes sēdēs un raisīja jautājumus, ir projekti papildu noteiktajiem uzdevumiem, plāna izpilde ar uzviju un papildus pieejamā finansējuma izmantošana. Runa ir par Rīgas ielas rekonstrukciju un degradētās teritorijas atjaunošanu Bērzu ielā 2, kā arī par ražošanas un noliktavas telpu izbūvi Viļakas ielā 5C, jau atkal – ņemot vērā uzņēmēju vajadzības un intereses.”

0 Komentāru

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

*

Sazinies ar mums

Nosūtiet mums ziņu un mēs ar Jums sazināsimies.

Sūta
©2022 Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība

Log in with your credentials

Forgot your details?