Šobrīd katram cilvēkam ir acīmredzama pasaulē notiekošā situācija – cenas ekstremāli pieaug, tostarp arī energoresursiem. Latvija šajā kontekstā nav izņēmums. Nav jābūt analītiķim, lai saprastu, ka visas pašvaldības un vienkāršie iedzīvotāji savos budžetos sajutīs energoresursu tirgus spiedienu vēl vairāk.

Sekas Rēzeknei

Aprīlī uzņēmumam SIA “Rēzeknes siltumtīkli” beidzas līgums ar AS “Latvijas gāze” par dabasgāzes piegādi ar pilsētai izdevīgiem nosacījumiem. Šī savlaicīgā rīcība ļāva pilsētai noturēties visu apkures sezonu ar vēsturiski zemu apkures tarifu, kamēr citās Latvijas pilsētās tarifi būtiski pieauga.

2021. gada beigās dabasgāzes cena tirgū jau bija 130 eiro par MWh. Ar jauno iepirkumu aprīlī uzņēmums iegādājās dabasgāzi pilsētas vajadzībām par cenu 109 eiro par MWh, t.i., 10 reizes dārgāk, nekā agrāk.

Tādējādi, pārrēķinot siltumenerģijas ražošanas izmaksas, SIA “Rēzeknes siltumtīkli” iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (Regulatoram) apkures tarifu no 1. maija 198,14 eiro apmērā par MWh bez PVN (gāzes cena veido 81% no kopējās tarifa cenas).

Izeja no situācijas: mūsu piedāvājumi

5. aprīlī Daugavpilī Latgales pašvaldību vadītāji tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs aktualizēja enerģētiskās krīzes tēmu, aicinot valdību parūpēties par saviem iedzīvotājiem un atrast atbalsta mehānismus radušajās situācijā. Tajā pašā laikā viņš izklāstīja soļus, kuri palīdzētu ilgtermiņa un īstermiņa perspektīvā stabilizēt izveidojušos situāciju.

  1. Saglabāt kompensāciju programmu siltuma ražotājiem (vismaz līdz oktobrim), kur apkures tarifs pēdējo mēnešu laikā ir daudzkārt palielinājies. T.i., tarifa “griesti” ir 68 eiro par MWh bez PVN, bet pārējās izmaksas sedz valsts. Šobrīd, uz šīs programmas rēķina “izdzīvo” Jēkabpils, Daugavpils, Rīgas u.c. pašvaldībās.
  2. Nodrošināt bezmaksas CO2 emisijas kvotas siltumam, kas saražots ar fosilo kurināmo. A. Bartaševičs: “Kvotām mēs tērējam milzīgu naudu. Piemēram, uzņēmumam “Rēzeknes siltumtīkli” pagājušajā gadā tas izmaksāja 1,9 miljonus eiro, ar 10 miljonu apgrozījumu. Mēs neizdomājām šādu kārtību, bet mēs esam spiesti maksāt par savām saistībām, Latvijai pārejot uz “zaļo” ekonomiku. CO2 emisijas kvotas veido 20% no šā brīža tarifa kopējās summas. 2021. gadā valdība SIA “Rēzeknes siltumtīkli” piešķīra 6712 bezmaksas kvotas, savukārt atlikušās 23 508 uzņēmums iegādājās biržā. Turklāt cena vienai kvotai ir palielinājusies praktiski piecas reizes.”
  3. Atbalsta intensitāte līdzfinansējuma programmas projektiem pārejai uz apkuri ar nefosilajiem enerģijas avotiem jāpalielina līdz 85%.
    Kā informē Ekonomikas ministrija, 39 uzņēmumi ir palaiduši katlumāju pārbūves projektus, lai izmantotu atjaunojamos energoresursus, bet reāli rezultāts būs redzams ne agrāk kā 2023.-2024. gadā.
    Īpaši aktuāls šis punkts ir arī Rēzeknē.
    A.Bartaševičs paziņoja, ka šķeldas katlumāja centra rajona vajadzībām ar jaudu 12 MWh, kas tiek būvēta ar privātajām investīcijām, jānodod ekspluatācijā nākamā gada sākumā. Tas ļaus mums iepirkt siltumenerģiju par zemāku cenu, nekā mēs esam spējīgi saražot paši, attiecīgi samazināsies arī slodze uz tarifu.
    Lai centra rajons pilnībā pārietu uz atjaunojamajiem energoresursiem, ir sākta savas šķeldas katlumājas projektēšana ar 18 MW jaudu, piesaistot Eiropas fondu finansējumu. Projekts tiks īstenots pa posmiem. SIA “Rēzeknes siltumtīkli” piedāvā pabeigt šos darbus līdz 2023. gada beigām.
    Tajā pašā laikā, šobrīd tiek izstrādāti vairāki varianti, lai ziemeļu rajons pilnībā pārietu uz nefosilo kurināmo.
    A.Bartaševičs uzsvēra, ka krīzes situācijā pilnīga pāreja uz apkuri ar atjaunojamajiem energoresursiem samazinās tarifus, neskatoties uz to, ka šķelda ir kļuvusi apmēram trīs reizes dārgāka.
  4. Krīzes situācijā Regulatoram ātrāk jāreaģē uz tarifa izmaiņu iesniegumiem.
    A.Bartaševičs: “Pēc atvieglotās procedūras Regulators izskata iesniegumu aptuveni mēnesi, pārējos gadījumos – trīs mēnešus. Rēzekne ir saskārusies ar situāciju, kad mūsu iesniegums par tarifa paaugstināšanu tika skatīts septiņus mēnešus. Visu šo laiku uzņēmums izdzīvoja ar 30 eiro tarifu un cieta zaudējumus. Protams, tas nav slikti, ka mēs pusi no apkures sezonas izvilkām ar zemāko tarifu valstī, tomēr, uzņēmumam tāda situācija nav pieļaujama.”

Bez šaubām, tagad ir liela nozīme tam, cik ātri valdība tā reaģēs uz jaunajiem spēles noteikumiem, bet nevar rēķināties tikai ar palīdzību no “augšas”, nepārdomājot krīzes attīstības scenārijus šeit uz vietas.

Savas preses konferences laikā A.Bartaševičs informēja, ka Rēzekne Regulatoram ir iesniegusi vēl vienu apkures tarifa projektu ziemeļu rajonam un Vipingai 96 eiro par MWh apmērā, tikmēr centra rajonā līdz apkures sezonas sākumam pilsētai nāksies pilnībā atteikties no apkures ar dabasgāzi.

Pēc cita scenārija, ja vairums no daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem negribēs iztikt bez karstā ūdens centrā, maiju mēs pavadīsim ar tarifu 198 eiro par MWh, bet rodas jautājums – vai iedzīvotāji ar vidējo ienākumu līmeni patiešām varēs pavilkt tādu nastu?

SIA “Rēzeknes siltumtīkli” vadītājs Aldis Mežals: “Šis tarifs būs spēkā tikai maijā, slēgt ilgtermiņa līgumus par dabasgāzi šajā situācijā ir neprāts. Parasti dabasgāze cena vasarā nedaudz samazinās, bet nevajag rēķināties, ka tā būs zema. Arī CO2 emisijas kvotas lētākas nekļūs. Turklāt, daudzkārt palielinoties gāzes cenai, koģenerācija un tai sekojošā elektrības pārdošana kļūst neizdevīga. Šī, bez šaubām, ir ārkārtēja, krīzes situācija. Un mums visiem kopā ir jāatrod ceļi, kā noturēties šajā sarežģītajā periodā un turpināt strādāt pie stratēģijas, lai pilnībā pārietu uz apkuri ar šķeldu un granulām.”

4 Comments
  1. ruta 3 mēnešiem atpakaļ

    Ko jūs muldat?!
    2021. gada beigās dabasgāzes cena tirgū jau bija 130 eiro par MWh. Ar jauno iepirkumu aprīlī uzņēmums iegādājās dabasgāzi pilsētas vajadzībām par cenu 109 eiro par MWh, t.i., 10 reizes dārgāk, nekā agrāk.

    • Author
      rezekne.lv 3 mēnešiem atpakaļ

      Līdz 2022. gada aprīļa beigām uzņēmumam “Rēzeknes siltumtīkli” bija noslēgts ilgtermiņa līgums ar “Latvijas gāze” par dabasgāzes iepirkumu ar fiksētu cenu. Tobrīd koronavīrusa pandēmijas dēļ cenas energoresursu tirgū bija strauji kritušās. Pateicoties šim izdevīgajam iepirkumam, Rēzekne varēja izturēt visu apkures sezonu (līdz aprīļa beigām) ar viszemāko tarifu. Salīdzinot ar šo fiksēto cenu, siltumapgādes uzņēmums iepirka dabasgāzi maijam (jo minētā līguma termiņš beidzas) par 10 reizes augstāku cenu, t.i., par 109 eiro par MWh.
      Piemērs ar gāzes cenu 130 eiro par MWh 2021. gada beigās atspoguļo, cik ļoti pieauga cenas energoresursu tirgū jau pagājušajā gadā. Ja nebūtu ilgtermiņa līguma ar “Latvijas gāze”, tarifu pieaugums varētu skart Rēzekni daudz agrāk.

  2. Aleksandra 3 mēnešiem atpakaļ

    Un kā ar tiem, kam nebūs ūdeni? Pusgadu mazgāties ar tējkannu 21. gadsimtā?

  3. vakardiena 2 nedēļas atpakaļ

    Ko darīt cilvēkiem Rēzeknes centra rajonā? Karsti! Vasara. Nav siltā ūdens. Nāks ziema. Kas tad?

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

*

Sazinies ar mums

Nosūtiet mums ziņu un mēs ar Jums sazināsimies.

Sūta
©2022 Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība

Log in with your credentials

Forgot your details?