Latgales kongresa logo un afiša

Latgolys kongress „Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai“ notiks 27.–29. aprīlī Rēzeknē. 27. aprīlī Latgolys kongresu atklās Valsts prezidents Egils Levits. 28. aprīlī ap 100 dažādu jomu eksperti, t. sk., ministri un Ukrainas, Polijas vēstnieki, diskutēs par Latgales un latgaliešu valodas attīstībai aktuāliem jautājumiem. 29. aprīlī kongresa delegāti diskusijā uzklausīs politisko partiju veikumu un plānu Latgales sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai, kā arī balsos par rezolūciju – prioritātēm nākamajiem 5 gadiem. Atklāšanas plenārsēde, koncerts būs skatāmi Re:TV, savukārt 28.–29. aprīļa zinātniski lietišķā, politiskā diskusija, noslēguma plenārsēde būs skatāma arī tiešsaistē Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) YouTube, LSM.lv.

Kongress pirmajā dienā ir atskatīšanās uz paveikto un Latgolys kongresa atceres dienas svinēšana. Kongresa delegāti un viesi tiek aicināti uz svinīgu dievkalpojumu Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē. Kopīgā gājienā kongresa dalībnieki dosies uz piemiņas vietu “Latgales kongresam – 100”, kur Atmodas laika aktīvisti, pazīstami sabiedriskie darbinieki (A. Rancāne, V. Ivdris, O. Zvejsalnieks, L. Leikuma, R. Cibule, I. Slišāns) atklās savu redzējumu par latgaliskuma nozīmi sabiedrībā. Kongresa atklāšana risināsies Latgales vēstniecībā GORS, kas sāksies ar Latgales etnogrāfiskās vēstniecības izstādes “Lobs ar lobu sasatyka” atklāšanu. Kongresu atklās Latvijas Valsts prezidents E. Levits, sekos Ministru prezidenta A. K. Kariņa, LPR vadītāja S. Maksimova apsveikumi, savukārt kongresa organizēšanas goda locekļi dzejniece A. Rancāne, režisors V. Kairišs, kā arī SaRIK pārstāvji A. Bitāns un I. Šuplinska raksturos izdarīto un darāmo latgalistikas un Latgales jautājumos. Atklāšanas koncertam ir sagatavota īpaša programma, kurā Rēzeknes kamerorķestris un J. Ivanova Rēzeknes mūzikas skola kopā ar pazīstamiem mūziķiem (J. Aišpuru, grupu “Bez PVN”, A. Slobožaņinu, I. Gusānu, J. Ostrovski), atskaņos M. Lipska un E. Cīruļa aranžējumus.

Otrajā dienā ir diskusijas, referāti un ekspertu, atbildīgo institūciju pārstāvju secinājumi par Latgales tautsaimniecībai, tūrismam, izglītībai, latgaliešu valodai, drošībai un efektīvākai pārvaldei aktuāliem jautājumiem un risinājumu. Programmā ir 4 jomas, 19 diskusiju paneļi, kurā piedalās ap 100 dažādu jomu ekspertiem, t. sk., ministri, Saeimas deputāti, Ukrainas un Polijas vēstnieki. Diskusijās ir atvēlēts laiks arī jautājumiem, tāpēc tiek gaidīta aktīva dalībnieku iesaiste. Zinātniski lietišķās dienas noslēgumā ir grāmatu un izstrādņu prezentācijas, kā arī kontaktu birža, kurā ir iespēja kongresa dalībniekiem uz īsu sarunu aicināt jebkuru klātesošo. Konresa dalībnieki apmeklēs Rēzeknes teātra “Joriks” izrādi “Muols” (rež. M. Eihe).

Trešās dienas sākumā ir Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas svinīgā sēde, kurā piedalīsies Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece, Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs E. Teirumnieks, kā arī Saeimas partiju pārstāvji (A. Adamovičs, M. Bondars, J. Kursīte, E. Tavars, J. Rancāns, J. Krišāns. Tam sekos politiska diskusija, kurā piedalīsies to partiju pārstāvji, kuru partijas kopš 2022. gada sākuma reitingos uzrāda vairāk nekā 2% sabiedrības atbalstu. Noslēguma plenārsēdē tiks pieņemta rezolūcija un veidota Latgales kongresa izpildu padome, kuras uzdevums ir paātrināt un vērtēt pieņemto prasību izpildi, sniegt pārskatus par rezolūcijas īstenošanas gaitu sabiedrībai.

Latgales kongresa mērķis ir nostiprināt Latgales simtgades kongresā apliecināto, ka Latgolys kongress ir 1917. gada Latgales kongresa lēmumu idejisks turpinātājs, kas nodrošina latgaliešu valodas un kultūras savdabības kā latviešu nācijas bagātības, saglabāšanu, aizsardzību un attīstību un valstiski atbalsta Latgales latviešus (latgaliešus) kā Latvijas valsts nācijas sastāvdaļu.

Kongress iecerēts kā rīcības plāns reģionu attīstībai un savas unikalitātes apliecinājumam latviskajā kultūrā un valodā. Ir svarīgi, ka 1917. gada lēmumi tiek skaidroti nākamajām paaudzēm un tiek sadzirdēti valdībā un Saeimā. Kā 2017. gadā zīmīgi norādīja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs: „Ir jāatjauno derība, kurā Latgale savu apņemšanos ir izpildījusi. Laiks to darīt arī pārējai Latvijai.“

Aktuālā informācija par Latgales kongresu: https://latgolyskongress.lv/

0 Komentāru

Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

*

Sazinies ar mums

Nosūtiet mums ziņu un mēs ar Jums sazināsimies.

Sūta
©2022 Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība

Log in with your credentials

Forgot your details?