Kas ir Bāriņtiesa?

Rēzeknes pilsētas bāriņtiesa ir Rēzeknes pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Rēzeknes pilsētas bāriņtiesas darbības teritorija ir Rēzeknes pilsētas teritorija.

Rēzeknes pilsētas bāriņtiesa atrodas Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē.

Bāriņtiesa pieņem apmeklētājus ne retāk kā divas reizes nedēļā, no kurām viena reize apmeklētājiem izdevīgā laikā:

pirmdienās plkst. 8.00 – 12.00, 12.30 – 16.30,

ceturtdienās plkst. 13.00 – 16.00.

Rēzeknes pilsētas bāriņtiesas sastāvs

priekšsēdētāja Tatjana Sudnika vada, organizē un kontrolē bāriņtiesas darbu un pārstāv bāriņtiesu; nosaka  bāriņtiesas locekļu un darbinieku pienākumus; norīko bāriņtiesas locekļus par bāriņtiesas sēžu priekšsēdētājiem, kā arī sadala citus pienākumus bāriņtiesas darbiniekiem; organizē bāriņtiesas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu; organizē bāriņtiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā; nodrošina datu sniegšanu valsts statistikas pārskata sagatavošanai par bāriņtiesas darbu. T. 646 07654, 25415523, e-pasts barintiesa@rezekne.lv, tatjana.sudnika@rezekne.lv,

locekle Astrīda Strode ir atbildīga par bērnu aizgādības tiesību pārtraukšanas un atjaunošanas lietām, aizgādnības, aizgādnības atstātajam mantojumam lietām, par vecāka aprūpē esoša bērna nodošanu citas personas aprūpē Latvijā vai ārvalstī lietām. T. 646 07650, 26116659, e-pasts barintiesa@rezekne.lv,

locekle Elita Geduša ir atbildīga par bērna mantojuma lietām, aizbildnības, adopcijas, atvieglojumu piešķiršanas lietām. T. 646 07655, 27330357, e-pasts barintiesa@rezekne.lv,

locekle Olga Kovaļova ir atbildīga par visām atzinumu sniegšanas tiesai lietām, audžuģimeņu, pabalsta, viesģimeņu lietām. T. 646 07655, 29116676, e-pasts barintiesa@rezekne.lv,

lietvedības sekretāre Laura Grudule kārto bāriņtiesas lietvedību. T. 646 07638, e-pasts barintiesa@rezekne.lv.

Bāriņtiesas funkcijas

  • aizstāvēt bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības;
  • veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimeniskā vidē;
  • izskatīt iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību;
  • piedalīties lietas izskatīšanā tiesā un sniedz atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;
  • sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par personas rīcībspējas ierobežošanu, pagaidu aizgādnības nodibināšanu un rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu (piemēram, dokumentus par personas viedokli attiecībā uz rīcībspējas ierobežošanu, par dzīves apstākļu pārbaudi, par citu personu viedokli, par ziņām no sociālā dienesta, ārstējošā ārsta, ārstniecības, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, par kredītiestādē veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem);
  • sadarboties ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm un Valsts probācijas dienestu, lai nodrošinātu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību;
  • informēt pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība;
  • neizpaust informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai;
  • sniegt palīdzību bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;
  • uzklausa aizgādnībā esošo personu ikvienā jautājumā, kas skar šīs personas intereses;
  • kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāvēt bērnu vai citu rīcībnespējīgu personu kriminālprocesā;
  • informē vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par iespējamo apdraudējumu bērnam un par personas sodāmības faktu Bāriņtiesu likuma 44.1 pantā noteiktajos gadījumos, kā arī informē pašvaldības sociālo dienestu par vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm vai viesģimenēm, kuras ir informētas Bāriņtiesu likuma 44.1 pantā noteiktajā kārtībā;
  • pārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības;
  • pārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības;
  • pārstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības vienpersoniska lēmuma darbības laikā;
  • izvērtē, vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, kā arī informē tiesu izpildītāju par izvērtējuma rezultātiem vai pieņemtajiem lēmumiem, ja saņemts no tiesu izpildītāja akts par to, ka lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā bērns nav sastapts, vai arī saņemts akts par nolēmuma nepildīšanu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām.

Normatīvie akti

Bāriņtiesa savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem.

Pakalpojumi

Adopcija bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošina pilnīgu, pastāvīgu mājvietu, ģimeni. Tā bērnam ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kāda tam nepieciešama. Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.

Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

  • personu apliecinošs dokuments:
  • motivēts iesniegums;
  • dokumentu, kas apliecina nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
  • ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli, kā arī psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām;
  • laulības apliecība;
  • informācija par ienākumiem;
  • par pārējiem dokumentiem katrā konkrētā gadījumā informācija saņemama bāriņtiesā;
  • vecāka piekrišana adopcijai
  • iesniegums – bērna piekrišana adopcijai.

Aizbildnis aizvieto aizbilstamajam vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

  • personu apliecinošs dokuments;
  • motivēts iesniegums;
  • dokumentu, kas apliecina nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
  • ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli, kā arī psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām;
  • laulības apliecība;
  • informācija par ienākumiem;
  • bērna dzimšanas apliecība;
  • par pārējiem dokumentiem katrā konkrētā gadījumā informācija saņemama bāriņtiesā
  • aizbildņa gada norēķins par aizbildnības pārvaldību,
  • aizbildņa galīgs norēķins.

Bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:

  • motivāciju kļūt par aizbildni;
  • ģimenes locekļu savstarpējās attiecības;
  • nodarbinātību;
  • dzīves apstākļus;
  • spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni:

  • personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa;
  • personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību;
  • personai, kurai rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;
  • promesošas vai pazudušas personas mantai;
  • testamenta izpildīšanai.

Saskaņā ar notāra taisīto notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam ieceļ aizgādni mantojumam.

Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

  • personu apliecinošs dokuments;
  • tiesas lēmums par aizgādnības nodibināšanu;
  • aizgādņa kandidāta pieteikums;
  • ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli, kā arī psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām;
  • laulības apliecība;
  • informācija par ienākumiem;
  • dzīvesvietas izziņa;
  • aizgādņa gada norēķins;
  • par pārējiem dokumentiem katrā konkrētā gadījumā informācija saņemama bāriņtiesā.

Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi un audzināšanu uz laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna adopcijai vai aizbildnības nodibināšanai.

Specializētā audžuģimene ir audžuģimene, kas nodrošina aprūpi noteiktas mērķgrupas bērnam, kuram ir nepieciešama īpaša aprūpe. Specializētās audžuģimenes veidi:

  • krīzes audžuģimene – audžuģimene, kurai ir vismaz triju gadu pieredze audžuģimenē ievietoto bērnu aprūpē un kura jebkurā diennakts laikā uzņem bērnu, kas šķirts no ģimenes, aizbildņa vai audžuģimenes;
  • audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem – audžuģimene, kurā vismaz vienam laulātajam (personai) ir vismaz 12 mēnešus ilga personīgā vai profesionālā pieredze darbā ar bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

  • personu apliecinošs dokuments;
  • iesniegums;
  • psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām;
  • par pārējiem dokumentiem katrā konkrētā gadījumā informācija saņemama bāriņtiesā.

Lai audžuģimeni atzītu par piemērotu specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai, audžuģimene deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz iesniegumu, norādot vēlamo specializācijas veidu, kā arī pieredzi apliecinošus dokumentus atbilstoši izvēlētajai specializācijai.

Bāriņtiesa, pēc laulāto (personas) dokumentu saņemšanas, izvērtē tos, kā arī:

  • izvērtē laulāto (personas) motivāciju kļūt par audžuģimeni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, zināšanas un prasmes bērna aprūpē;
  • noskaidro ģimenes materiālo stāvokli;
  • pārbauda laulāto (personas) dzīves apstākļus un sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu;
  • pieprasa informāciju no Sodu reģistra.

Bāriņtiesa mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

Bāriņtiesa pēc audžuģimenes dokumentu saņemšanas izvērtē tos, kā arī sadarbībā ar atbalsta centru atbilstoši izvēlētajai specializācijai:

  • izvērtē audžuģimenes motivāciju un sadzīves apstākļu piemērotību;
  • izvērtē iespējas nodrošināt vides, mobilitātes un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību;
  • izvērtē pieredzi;
  • izvērtē zināšanas un prasmes bērna aprūpē.

Bāriņtiesa mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas lemj par audžuģimenes piemērotību specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai attiecīgajā specializācijā.

Ja bāriņtiesa nolemj, ka laulātie (persona) ir piemēroti audžuģimenes pienākumu veikšanai, tā informē audžuģimeni par pienākumu noslēgt vienošanos ar atbalsta centru par atbalsta saņemšanu un iespēju veikt brīvprātīgo darbu bērnu aprūpes iestādē.

Laulātie (persona) pēc bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai apgūst mācību kursu atbilstoši audžuģimenes mācību programmai. Pēc mācību programmas sekmīgas apgūšanas laulātie (persona) saņem apliecību.

Ja bāriņtiesa nolemj, ka audžuģimene ir piemērota specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai attiecīgajā specializācijā, specializētā audžuģimene noslēdz vienošanos ar atbalsta centru par psihologa atzinuma saņemšanu par audžuģimenes piemērotību specializētās audžuģimenes statusa iegūšanai attiecīgajā specializācijā, audžuģimenes raksturojuma sagatavošanu, mācību un psihosociālā atbalsta nodrošināšanu.

Specializētā audžuģimene apgūst mācību kursu atbilstoši mācību programmai konkrētajā specializācijā, kuras apjoms ir 24 akadēmiskās stundas. Pēc sekmīgas mācību programmas apgūšanas specializētā audžuģimene saņem apliecību.

Bērnam vecumā no septiņiem gadiem, kā arī pilngadību sasniegušajam bērnam bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, izsniedz vienota parauga apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai.

Pilngadību sasniegušajam bērnam apliecību izsniedz, ja viņš mācās kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm (pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā izglītība) un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst izglītības programmu.

Bērnam un pilngadību sasniegušajam bērnam, uzrādot apliecību, ir tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā.

Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

Bērnam vecumā no septiņiem gadiem:

  • bērna fotogrāfija (3×4 cm);
  • iepriekš izsniegtā apliecība (ja ir bijusi izsniegta);
  • iesniegums.

Pilngadību sasniegušajam bērnam:

  • bērna fotogrāfija (3×4 cm);
  • iepriekš izsniegtā apliecība (ja ir bijusi izsniegta);
  • izglītības iestādes izziņa, kas apliecina, ka bērns mācās un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst attiecīgo izglītības programmu šajā iestādē;
  • iesniegums.

Bāriņtiesa lemj, par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, ja:

  • ir faktiski šķēršļi, kas liedz iespēju aprūpēt bērnu;
  • bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ)
  • vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
  • vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;
  • konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu.

Ja bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas  iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par bērna aizgādības tiesību atjaunošanu.

Administratīvo lietu par aizgādības tiesību pārtraukšanai vai atjaunošanu vecākam bāriņtiesa ierosina:

  • uz viena vecāka iesnieguma pamata;
  • iestādes iniciatīvas pamata;
  • uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata.

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos:

  • lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt bērna/ aizgādnībā esošajai personai vārdā viņam piekritušo mantojumu;
  • lemj par bērnam/aizgādnībā esošajai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;
  • lemj par mantojuma sadalīšanu, bērna mantas (ja tās vērtība nepārsniedz 14 000 eiro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;
  • lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nepārsniedz 14 000 eiro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;
  • lemj par bērnam/ aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nepārsniedz 14 000 eiro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;
  • piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 14 000 eiro) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;
  • lemj par īpašuma iegūšanu bērnam;
  • ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp bērnu un vecākiem;
  • lemj par mantojuma pārvaldīšanas un lietošanas tiesību atņemšanu, ja pārdzīvojušais laulātais bērnam piekritušo mantojumu pārvalda vai lieto nekārtīgi;
  • lemj par vecāka atstādināšanu no bērna mantas pārvaldības, ja vecāks pārvalda bērna mantu neatbilstoši bērna interesēm;
  • seko, lai aizgādnis nerīkojas ar aizgādnībā esošajai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama.

Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām:

  • lemj par atļaujas došanu stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja šādu atļauju nav devis neviens no vecākiem vai aizbildnis;
  • lemj par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;
  • nosūta bērnu konsultācijas saņemšanai pie ģimenes ārsta, psihologa vai cita speciālista, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai un bērna vecāki vai aizbildnis nepiekrīt konsultācijas saņemšanai;
  • lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte, izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu;
  • lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte, izmaksu pārtraukšanu personai, kura faktiski bērnu neaudzina, un izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu.

Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

  • personu apliecinošs dokuments;
  • bērna dzimšanas apliecība;
  • motivēts iesniegums;
  • par pārējiem dokumentiem katrā konkrētā gadījumā informācija saņemama bāriņtiesā.

Bāriņtiesa

  • lemj par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, ja vecāki par to nevar vienoties;
  • izšķir vecāku domstarpības bērna aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu;
  • izšķir bērna un vecāku domstarpības;
  • izšķir bērna un aizbildņa domstarpības, kā arī aizbildņa un bērna vecāku domstarpības.

Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

  • personu apliecinošs dokuments;
  • bērna dzimšanas apliecība;
  • motivēts iesniegums;
  • par pārējiem dokumentiem katrā konkrētā gadījumā informācija saņemama bāriņtiesā.

Vecāku strīds par domstarpībām bērna aizgādības jautājumos izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.

Bērns var vērsties pēc palīdzības bāriņtiesā, ja vecāki noteikuši viņam nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.

Lēmuma pieņemšanā tiek uzklausīti vecāki, bērns un citas iesaistītās personas, izvērtēti visi iesniegtie un bāriņtiesas rīcībā esošie dokumenti.

Ja bērns ir nepilngadīgs un viņam nav nodibināta aizbildnība, bāriņtiesa lemj par piekrišanu paternitātes atzīšanai, ja:

  • bērna māte mirusi;
  • bērna mātes atrašanās vieta nav zināma.

Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

  • personu apliecinošs dokuments;
  • bērna dzimšanas apliecība;
  • iesniegums;
  • par pārējiem dokumentiem katrā konkrētā gadījumā informācija saņemama bāriņtiesā.

Bāriņtiesa lemj par iespēju vecākiem nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā un ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

Aizbildnis un audžuģimene var nodot bērnu uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem citas personas aprūpē Latvijā, ja pirms nodošanas bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošanu uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī.

Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

  • personu apliecinošs dokuments;
  • motivēts iesniegums;
  • bērna dzimšanas apliecība;
  • par pārējiem dokumentiem katrā konkrētā gadījumā informācija saņemama bāriņtiesā.

Bērnu aprūpes iestādē ievietoto bērnu interesēs ir uzturēties viesģimenēs, kas sniedz bērnam nepieciešamo atbalstu un spēj atbilstoši bērna vajadzībām viņu aprūpēt un uzraudzīt.

Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tajā skaitā:

  • izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;
  • pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus;
  • pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;
  • nosūta laulātos vai personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;
  • pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.

Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par viesģimenes statusa piešķiršanu, ne retāk kā reizi gadā izvērtē viesģimenes piemērotību viesģimenes statusam, un pārliecinās, vai viesģimene arī turpmāk var veikt viesģimenes pienākumus.

Iesniegums

Pēc vecāku lūguma bērna ievietošana aizbildņa ģimenē, audžuģimenē vai  ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja viņi slimības dēļ nevar bērnu aprūpēt.

Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

  • personu apliecinošs dokuments;
  • motivēts iesniegums;
  • ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli;
  • bērna dzimšanas apliecība;
  • par pārējiem dokumentiem katrā konkrētā gadījumā informācija saņemama bāriņtiesā.

Kontakti

Atbrīvošanas aleja 93, Rēzekne, LV 4601.
646 07654, 646 07655, 25415523.
barintiesa@rezekne.lv, tatjana.sudnika@rezekne.lv

SAZINIES AR MUMS

Atsūtiet mums ziņu un mēs sazināsimies ar Jums tiklīdz tas būs iespējams.

Sūta
©2021 Rēzeknes pilsētas dome

Log in with your credentials

Forgot your details?